Tomes pagastā top rakstniekiem Regīnai Ezerai un Jāzepam Osmanim veltīts muzejs

Regīna Ezera: „Esmu ļāvusies ritmam un tas sniedz dvēseles līdzsvaru, gandarījuma sajūtu. Būt ritmā iekšā – tas ir ļoti svarīgi, mēness grieži, gadalaiki, sirdspuksti, ieelpa-izelpa – vai tie arī nav ritmi?”

Jāzeps Osmanis: „Tavās acīs tumšzaļa gaisma/ Dzelmaini dziļumi lās/ Tā tu man uzmirdzi reizēm/ Kā mežezers pasakās.”

Vārdu ritmos Latvijas Radio ēterā satiekas divas spilgtas personības – rakstnieki Regīna Ezera un Jāzeps Osmanis.

Viņi bija ļoti atšķirīgi gan savā mākslā, gan cilvēciskajā būtībā, tomēr netrūka arī vienojošu momentu – viņi bija teju vienaudži, abiem bija poļu saknes, abiem piemita ļoti smalka un dziļa dabas izjūta, kā arī jūsma par debesu spīdekļiem, tikai - ja Jāzeps Osmanis bija vairāk saules apdzejotājs, tad Regīna Ezera iedvesmu vairāk guva mēnesgaismas maģijā.

Regīna visa mūža garumā ļoti mīlēja suņus, kas spilgti atspoguļojas arī viņas daiļradē, un šo iezīmi mūža nogalē pilnā mērā iemantoja arī Jāzeps Osmanis, ne velti mēdz teikt, ka viņa suņa puika Rūdis kļuva par visvairāk apdzejoto un apgleznoto suni Latvijā.

Un vēl. Abu dzīves (gan dažādos laika posmos) ļoti cieši bija saistītas ar Ķeguma novadu. Dzimusi Rīgā, Regīna Ezera mūža otro pusi pavadīja Tomes pagasta „Briežos”, tāpat no Latgales nākušais un lielāko dzīves daļu Rīgā dzīvojošais Jāzeps Osmanis mūža nogalē kļuva par ķegumieti.

Tieši Ķeguma novada Tomes pagasts pavisam drīz kļūs par nozīmīgu abu atceres un arī izziņas vietu, jo tur – bijušajā Tomes pamatskolā – top muzejs, kurā liela vieta atvēlēta abiem mūsu spilgtajiem rakstniekiem.

Raidījumā Īstenības Izteiksme piedāvājam nelielu ekskursija pa topošo Tomes muzeju. Ekskursijā ved muzeja vadītāja Ligita Ādamsone, krājuma glabātāja Gunta Bergmane un Jāzepa Osmaņa meita Aija Osmane.