„Jautājumu ir diezgan daudz, jo, varbūt tas nav sevišķi jauki, ko es saku, bet likumprojekts pirmajam lasījumam nu nebija tas augstākās raudzes likumprojekts,” norāda Saeimas deputāte Aija Barča.

Saeimas Sociālo lietu komisija visu novembri centīsies uzlabot jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu pirms otrā lasījuma Saeimā. Tas būs pamata rāmis valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, kas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tās esence ir sociālo iemaksu sasaiste ar pieeju veselības aprūpei. Nākamais būs pārejas gads, kad jāpārliecinās, vai tiek maksātas sociālās iemaksas, bet no aiznākamā gada – ja tās nav veiktas, pienāksies tikai neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība un vizītes pie ģimenes ārsta.

Tie, kuri strādā ierastajā nodokļu režīmā, būs apdrošināti automātiski. Par mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām samaksās valsts, piemēram, par bērniem, pensionāriem, reģistrētajiem bezdarbniekiem. Arī par cilvēkiem ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un vecākiem, kas audzina vienu bērnu līdz septiņu gadu vecumam vai trīs līdz 15 gadiem. Taču tiem, kas paliks ārpus šī loka, nāksies par veselības apdrošināšanu maksāt pašiem.

Mūs satrauc tas lielais skaitlis, tie 300 tūkstoši, kas nebūs darba attiecībās, kas nebūs pašnodarbināti, kas nebūs arī apdrošinātajās kategorijās, ko valsts apdrošina - bažas ir Tiesībsarga birojam. Par tiem, kuri izkrīt, arī stāsts šajā raidījumā Īstenības izteiksme.

Latvijas Radio uzrunāja cilvēkus, kuriem varētu būt jāmaksā brīvprātīgās ikmēneša apdrošināšanas iemaksas. Nākamgad tie būs 4 eiro 30 centi mēnesī, aiznākamajā gadā gandrīz 13 eiro un 2020.gadā - 21 eiro 50 centi mēnesī. Tad tāpat kā līdz šim viņi varēs saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus, maksājot vien pacienta iemaksu, nevis pilnu maksu.