Ugunsdzēsēju aicinājums: Ir laba sajūta palīdzēt

“Es gūstu gandarījumu, ka es varu kaut kam izpalīdzēt un izdarīt kaut ko nozīmīgu, jo es jūtu, ka es daru jēdzīgu darbu”.

Ne tas labākais atalgojums, ne vienmēr piemērotākie apstākļi un ekipējums, fiziski un emocionāli smags darbs daudziem jo daudziem ugunsdzēsējiem glābējiem ir dzīves aicinājums. Joprojām cilvēku vieglprātība pret drošību izraisa nevienu vien nelaimes gadījumu ar letālām sekām, bet glābēji steidzās palīgā, bieži vien, nedomājot par sevi.  

“Kad aizbraucu uz izsaukumu, es domāju vairāk par to izsaukumu nekā par saviem padotajiem, par sevi sanāk pēdējā brīdī, un tas psiholoģiskais, kas varēja notikt, ja būtu tā vai savādāk, to apdomā tikai jau pēc izsaukuma”.

“Man tēvs bija ugunsdzēsējs, viņš bija inspektors, tagad jau ir pensijā, es šeit no bērna kājas esmu staigājis, redzējis. Tas bija viens no faktoriem, kāpēc es izvēlējos šo darbu”.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļa. Izsaukums!  Jābrauc uz ezeru, kur no laivas pirms pāris dienām izkrituši un noslīkuši divi makšķernieki. Viens tika atrasts uzreiz, otrs ezera dzelmē atrodas jau vairākas dienas. Šodien atkal ūdenslīdējiem jādodas meklēt. Ūdenslīdēji pirms izbraukšanas meistaro rīku, ar kura palīdzību cer ātrāk atrast noslīkušo vīrieti.

“Ir sakarināti āķīši un vilksim pa grunti ar motorlaivas palīdzību, un ceram, ka aiz āķīšiem aizķersies drēbes. Un tādā viedā lielāku platību mēģināsim pārmeklēt”.

Joprojām cilvēku vieglprātība pret drošību izraisa nevienu vien nelaimes gadījumu ar letālām sekām. Ja makšķerniekiem, atrodoties laivā, būtu glābšanas vestes, viņi nebūtu noslīkuši.