Ukrainā ir bijusi karsta vasara un liels sausums, tāds, pēc kura sarūk ražas, gluži kā daudzviet citur Eiropā. Bet tas, kā saka ukraiņi, ir dabas lēmums, un tam atliek paļauties. Citādi ir ar politiku un valsti pašu. Drīz būs pieci gadi, kopš Eiromaidana revolūcijas, kad tūkstošiem cilvēku izgāja protestos pret iesīkstējušo korupciju, pret varas lēmumu pieslieties Krievijai, nevis Eiropas Savienībai.

Latvijas Radio Ukrainas galvaspilsētā Kijevā tiekas ar cilvēkiem, lai saprastu, kā un vai Ukrainā notiek pārmaiņas un vai Eiromaidana vērtības palīdzēs arī jau pavasarī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, kad var būtiski izšķirties Ukrainas politiskais kurss.

Maidana laukumā Kijevas centrā šalc strūklaka, saplūstot ar cilvēku čalām. Rudenīgi zeltainajā dienā pie lielā uzraksta angļu valodā –„ I love Kyiv”, jeb „Es mīlu Kijevu”  valsts nacionālā karoga – zilā un dzeltenā krāsās fotografējas tūristi, ģimenes ar bērniem. Puikas pelna naudu, ļaujot uz rokas paturēt baložus.  Vēsturiskajā  Maidana laukumā, Ukrainas eirorevolūcijas simbolā un centrā, ik uz soļa ir atgādinājums par 2013. gada nogales un 2014. gada notikumiem. Lielas piemiņas plāksnes un fotogrāfijas ar atskatu vēsturē un galvenajiem faktiem, pie vienas no triumfa arkas kolonām laukuma centrā piestiprināts lūgšanas teksts.

2013. gada 21. novembrī te pirmo reizi sāka pulcēties cilvēki, protestējot pret tā laika prezidenta Viktora Janukoviča izvēli neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, bet tā vietā tuvināties Krievijai.