Tiem, kuriem nav nekādu problēmu, viņiem ir jābūt mājās. Un Latvijā ir attīstīti šie institūti, aizbildnība, audžu ģimenes, SOS ciemati, kāpēc tas netiek darīts? Tāds jautājums man ir bijis visus šos gadus, kāpēc tas netiek darīts? Kāpēc šie mazie bērni tiek no slimnīcām vai no ģimenēm, teiksim, no slimnīcām pārvietoti vai nu uz bērnunamu, vai aprūpes centru un no ģimenēm tiek ievietoti šajās iestādēs?

Attiecībā uz tiem mazajiem, tā ir viena no iecerētajām mērķa grupām, kurām tiktu izveidotas speciālās audžu ģimenes. Bet viņam būtu jāiet uz audžu ģimeni uzreiz, kā viņu izņem. Uz krīzes ģimeni, kuras paņem 24 reiz 7, vai tādu audžu ģimeni, kas ir gatava un specializējusies zīdainīti aprūpēt. Tāda ir tā mūsu politikas virzība.

Vēsturiski izveidojusies situācija, ka no ģimenēm izņemtie zīdaiņi nonāk specializētos valsts sociālās aprūpes centros, bet bērnunamos dzimušie bērni, tai skaitā pašvaldībās, faktiski dzīvo un uzturas kopā ar nepilngadīgo māti. Pašlaik valsts sociālās aprūpes centros dzīvo vairāk nekā 100 bērnu, kas vēl nav sasnieguši divu gadu vecumu. Faktiski mazuļu skaits institūcijās ir vēl lielāks, jo nav statistikas par to, cik daudz mazuļu dzīvo arī pašvaldību bērnunamos. Un aizvien nav izdevies panākt, ka bērnunamos netiek ievietots neviens zīdainis, lai gan uz adopciju veidojas garas rindas. Šajā raidījumā Īstenības izteiksme vērtējam, kāpēc mazajiem bērniem institūcijās nevajadzētu nonākt un kas politiskā līmenī veicinājis vai kavējis iepriekš minēto problēmu novēršanu.

Ārpus ģimenes zīdaiņu aprūpe tradicionāli ir Labklājības ministrijas atbildība, kas attiecas uz valsts sociālās aprūpes centriem. Arī pašvaldību bērnunamos reizumis nonāk mazuļi vai pašiem audzēkņiem piedzimst savi bērni. Iepriekšējos „sistēmas bērnu” ierakstos esam stāstījuši par Inesi, kuras vārds un balss ir mainīti. Inesei nav otrās puses, un šogad viņa adoptējusi četrus mēnešus vecu zīdaini no kāda valsts aprūpes centra Rīgā. Parasti zīdaiņus adoptētājiem tik viegli nedodot. Garš ir bez vecāku gādības palikušo bērnu gaidīšanas process, līdz viņi kļūst juridiski brīvi jeb vecāku tiesības tiek absolūti pārtrauktas un bērni tiek nodoti adopcijai. Arī potenciālajam adoptētājam jānokārto virkne dokumentu, jāveic psiholoģiskās pārbaudes un tā tālāk. Inesei kļūt par bērniņa māti neilgā laika posmā izdevies tādēļ, ka viņas mazulis bijis glābēju silītē atstāts bērns, tātad bez vecākiem.