Zemgale pašvaldību vēlēšanas sagaida ar pasīvākajiem iedzīvotājiem un ilggadējiem vietvalžiem, kas domes vada kopš valsts neatkarības un varas grožus atlaist negrib.

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gada 1. jūnijā Zemgalē no 230 tūkstošiem balsstiesīgo pie urnām devās tikai nepilns 91 tūkstotis jeb 39 procenti. Novadu un pilsētu četru gadu nākotni tur noteikusi trešā daļa iedzīvotāju, Zemgali padarot par pilsoniski vispasīvāko reģionu valstī. Zemgale sevi vēsturiski sauc par maizes klēti, taču reģiona bagātība ir stipri vien pārspīlēta, jo Zemgalē pilnīgi visas 26 pašvaldības ar saviem ieņēmumiem galus savilkt nespēj – tās ar 300 tūkstošiem iedzīvotāju no finanšu izlīdzināšanas fonda saņem 30 miljonus eiro.

Tikmēr palikšanu mājās vēlēšanu dienā zemgalieši nereti attaisno ar sējas darbiem un vienaldzību, jo "nekas taču nemainīsies". Un nemainās arī – Zemgalē sēklas un nodokļus sēj cilvēki, bet ražu novākt pamanās pie varas esošie, kas daudzos novados un pilsētās iekapsulējušies, šķiet, uz palikšanu.

Īstenības izteiksmē dodamies uz Zemgali, kur atšķirībā no Rīgas un citiem reģioniem arī priekšvēlēšanu aktivitātes nav tik karstas. Rundāles novadā reklāmas nemana vispār. Un tām arī nebūtu jēgas, jo Rundāles novads ir valstī vienīgā pašvaldība, kur vēlēšanu rezultāts zināms bez vēlēšanām. Tur vēlētāju izvēlei ir tieši viens saraksts.