Ziemeļkorejas kodolambīcijas: režīma izdzīvošana un globālās galvassāpes

Ziemeļkoreja nebeidz izmēģināt ballistiskās raķetes un kodolieročus. Kopš atombumbas pirmā izmēģinājuma 2006.gadā, pret Ziemeļkoreju vērstas arvien stingrākas starptautiskās sankcijas. Par spīti, Phenjana turpina – gadu gaitā tā īstenojusi jau piecus kodolizmēģinājumus, tostarp divus tikai pērn vien. Februārī ar jaunu raķetes palaišanu izaicinājums mests arī jaunajam ASV prezidentam Trampam. Ziemeļkoreja grib raķeti, kas spēj sasniegt Savienoto Valstu kontinentālo daļu, un uzstāj, ka tas viss ir tikai pašaizsardzības nolūkā. Reportāžā Īstenības izteiksmē skaidrojam, cik tālu Ziemeļkoreja attīstījusi savas militārās spējas, kāda ir ietekmīgo ASV un Ķīnas politikas mijiedarbība, vai ir jāmeklē jauna stratēģija, un kādus riskus notiekošais reģionā rada pasaulei un Latvijai.

Ziemeļkorejas medijos par valsts militārajiem sasniegumiem, ballistisko raķešu un kodolizmēģinājumiem allaž tiek ziņots pacilāti – televīzijas kadros karaspēka vienību manevrus un raķešu izmēģinājumus pavada mūzika un sajūsmināta diktores balss. Attēlos redzams arī par „lielisko” līderi dēvētais, aptuveni 33 gadus vecais Kims Čenuns, kurš ir smaidīgs un priecīgs vēro manevrus.

Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp tolaik Padomju Savienības atbalstīto Ziemeļkoreju un ASV atbalstīto Dienvidkoreju joprojām nav noslēgts miera līgums. Toreiz tas bija tikai pamiera līgums un oficiāli abas Korejas joprojām ir kara stāvoklī. Abas naidīgās valstis tagad šķir stingri apsargāta demilitarizēta buferzona, tomēr abpus tai kaujas gatavībā izvietoti ievērojami ieroču arsenāli.

Padomju Savienība jau 50. gados ar Ziemeļkoreju sāka dalīties ar zināšanām par atomenerģijas iespējām. Sākotnēji koncentrēšanās bija vairāk enerģētiskajām vajadzībām. Tomēr 80. gados iezīmējās pagrieziena punkts, un jau 90. gados starptautiskā sabiedrība lūkoja risinājumus, lai novērstu Ziemeļkorejas pievēršanos militārai kodolprogrammai.

Pagājušās desmitgades vidū tā dēvētajās Sešu pušu sarunās Ziemeļkoreja piekrita attiekties no kodolambīcijām apmaiņā pret enerģētisko un ekonomisko sadarbību. Bet tad 2006.gadā īstenoja savu pirmo kodolizmēģinājumu. Kopš tā laika Ziemeļkoreja sarīkojusi vēl vairākus. Pēdējā gada laikā intensīvāki bijuši arī ballistisko raķešu izmēģinājumi.

ANO Drošības padome uz katru izmēģinājumu reaģējusi ar arvien jaunām sankcijām, tomēr Ziemeļkoreja turpina.