Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Skarbā realitāte: no brīža, kad kaut kas sāk sāpēt, līdz mirklim, kad cilvēks nokļūst pie arodslimību ārsta, var paiet desmit gadi, atzīst speciālisti raidījumā Kā labāk dzīvot.

"Bieži vien tajā brīdī vairs nevar palīdzēt. Ja pie ārsta vēršas ar pirmajām sūdzībām, var palīdzēt gan medicīniski, gan, iespējams, ieteikt mainīt profesiju. Kad cilvēks ir jau faktiski invalīds, ir daudz bēdīgu un traģisku stāstu," norāda Ivars Vanadziņš.

Mēdz teikt, ka pārstrādāšanās jau pati par sevi ir slimība, un droši vien tā arī ir. Taču, ja vēlaties, ka teiciens „slims no darba” tiek uztverts pavisam nopietni un gribat pieteikt darba nespējas lapu, tad būs tomēr jānoskaidro, ar kādu arodslimību sirgstat. Raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par arodslimībām: kā tās atšķirt no citām saslimšanām, ar kādām sociālām garantijām var rēķināties arodslimnieki un kas jāzina darba devējiem, ja darbiniekam konstatē arodslimību un, protams, lai nodrošinātu tādus darba apstākļus, kas neizraisa arodsaslimšanas. Raidījuma viesi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības eksperts Mārtiņš Pužuls, Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, Valsts darba inspekcijas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga.

Vanadziņš skaidro, ka Latvijā izplatītākās arodslimības pēdējo gadu laikā ir pārslodžu izraisītās saslimšanas, pamatā tās ir muskuļu-skeleta saslimšanas un arī atsevišķas nervu sistēmas slimības, kas arī saistītas ar pārslodzēm. Lielākā daļā gadījumu tās ir fiziskas pārslodzes. Mentālās veselības problēmas, kas Eiropā ir otra lielākā arodslimību grupa, Latvijā ir reģistrētas mazāk. Tas nenozīmē, ka šo saslimšanu nav.

Uzziņai: arodslimība ir slimība, kur skaidri saikne redzama starp darbu un kaitīgajiem apstākļiem un slimību.

Šobrīd "vidējais arodslimnieks" Latvijā ir sieviete 53 – 54 gadu vecumā, ar darba stāžu jau no padomju laikiem, tipiskākās nozares ir pārtikas ražošanas, apkalpojošā sfēra. 

"Darba devēja pienākums nav maksāt kompensāciju cilvēkam par arodslimību, tāpēc ir sociālās garantijas valstī. Uzņēmīgs darba devējs var mēģināt tiesāties," atzīst Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga.

"Jebkurš cilvēks, kurš ir darba tiesiskajās attiecībās un par kuru maksā sociālās iemaksas, gandrīz 0,5 procentus viņa algas novirza “negadījumu fondā”, kas ir tieši apdrošināšanai arodslimības gadījumā un nelaimes gadījumiem darbā. No šī fonda cilvēki dabū līdzekļus ārstniecībai, kā arī ilgtermiņā “arodslimnieku pensiju”. Sociālā sistēma darbojas. Bēda, ka naudas masa nav tāda, lai pensijas būtu būtiskas, bet ir gadījumi, ka tās ir lielākas par vecuma pensijām," norāda Vanadziņš.