Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Negribu, nepatīk, nav vietas, tas jūsu bizness, tie ir tikai daži iemesli jeb atrunas, kas dzirdamas, lai izvēlētos nešķirot atkritumus. Galvenais, lai būtu iespēja. Katrs ir atbildīgs par atkritumiem, ko rada, vērtē SIA ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma.

Būtu melots, ja es teiktu, ka mēs slīkstam savos atkritumos. Tā gluži nav. Tomēr nevarētu teikt, ka Latvija, kas pat pretendē uz zaļākās valsts statusu pasaulē, var lepoties ar modernāko atkritumu savākšanas un šķirošanas sistēmu. Latvijā ir vietas, kur atkritumu šķirošana rit pilnā sparā. Ir vietas, kur tas tiek piedāvāts, bet īsti nesokas ar procesa iedzīvināšanu, un, protams, ir vietas, kur iedzīvotāji būtu gatavi mest atkritumus vairākās tvertnēs, bet viss tiek lidināts iekšā vienā, jo šķirotus atkritumus nav kur nodot. Kāpēc ne visur ir tā, kā vajadzētu būt, un vai šķirot tiešām sanāk lētāk, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Viesi studijā: Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis un SIA ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma. 

ZAOO statistika: vidēji uz 300 cilvēkiem viens atkritumu šķirošanas konteiners uzstādīts. Ir jāsameklē vieta, kur vest atkritumus un pašam jāiesaistās. Nav katram klāt jānoliek konteiners.

Tomēr šķirojot ir arī jāsamēro izdevumi ar ieguvumiem: ja krējuma trauciņu mazgās ar siltu ūdeni un vēl mazgāšanas līdzekli, iztērēts būs vairāk, nekā ieguvums no trauciņa plastmasas.

Latvijā kā šķirotos atkritumus pieņem tikai dažus plastmasas veidus: tās ir PET pudeles, visi sadzīves ķīmijas un kosmētikas iepakojumi un pudeles, kā arī polietilēna plēves un iepirkuma maisiņi. Tas saistīts ar pārstrādes iespējām tuvākajā reģionā.