Mēdz teikt, ka domāšana balstās uz atmiņu. Kā trenēt atmiņu, kā rūpēties par to, lai mēs spētu paturēt prātā visu, kas vajadzīgs mūsdienīgam cilvēkam, un kā laikus tikt galā ar informācijas pārbagātības, slodzes un citu procesu ietekmi uz atmiņu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas katedras docents, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihiatrs un psihoterapeits Artūrs Utināns un ergoterapeits, “RigaBrain” smadzeņu treniņu centra dibinātājs un īpašnieks Pēteris Urtāns.

Cilvēkam ir vajadzīga atmiņa, lai pastāstītu, kas viņš ir. Skatoties no personības attīstības viedokļa, ja atmiņa cilvēkam ir lieliska, kuru viņš spēj izmantot, tas padara cilvēku nevis vienkārši labu, bet unikālu, pārāku par citiem.

Tajā pašā laikā tie, kam ir izcila atmiņa, ne vienmēr ir tālu tikuši. Ja cilvēkam ir laba atmiņa, viņš ir sliktāks citās komponentēs.

Smadzeņu darbību un līdz ar to arī atmiņu ietekmē sešas lietas jeb “zelta sešinieks” - socializēšanās, kvalitatīvs miegs, fiziskās aktivitātes, izzināt to, kas ļoti patīk, uzturs un nomierināšanās. Ja nedēļas ietvaros to praktizē, tas nodrošina labāku atmiņu.

Un interesēties par lietām, kuras arī neinteresē.

Atmiņas darbojas arī tad, kad sēžām uz dīvāna un it kā neko nedarām.  

Kriminālistikā cilvēki, kuriem ir laba atmiņa, stāsta to, kas nav noticis, bet ar pārliecību, ka tā ir bijis.

Cilvēki atmiņu var iedalīt trīs veidos: tas, ko cilvēks grib atcerēties, bet nevar; kaut kas, ko nevar aizmirst, lai arī gribētos aizmirst; pseido atmiņas – atceras to, kas nekad nav noticis, jauc fantāzijas procesus smadzenēs ar atmiņām.

Pseido atmiņas nav pataloģisks process, tās ir visiem cilvēkiem.

Svarīgi, kā cilvēks pats uztver, kāda viņam ir atmiņa. Ja pieņem, ka tev ir slikta atmiņa, tas mēdz būt ierobežojošs faktors.

Atmiņa nav tikai atcerēšanās, bet arī informācijas uztvere, informācijas apstrāde. Jāskatās, kā dažādos posmos šie procesi strādā.

Atmiņas pasliktināšanos var ietekmēt viss, kas saistīts ar asinsriti un sirdsdarbību. Atmiņu uzlabo valodu mācīšanās, socializēšanās un galda spēles.