Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Interesanti, kāpēc mājās pēc maltītes, mēs uz grīdas nemetam traukus, pat , ja tie ir vienreizējās lietošanas, bet lielā pasākumā, atstāt turpat ūdens pudeli, vienreiz lietojamo šķīvi ar tādu pašu nazi un dakšiņu daudziem ir norma. Ikreiz, pēc lielāka publiska pasākuma tā norises vieta ir klāta ar plānāku vai biezāku atkritumu kārtu. Daudziem tas liekas normāli, bet varbūt varam dzīvot citādāk? Par videi draudzīga uzvedību dabā savos piknikos, piedaloties festivālos vai rīkojot tos diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas biedrības "homo ecos:" pārstāve Elīna Pekšēna, LNT žurnāliste, raidījumu vadītāja Kristīne Garklāva, kura nesen atgriezusies no festivāla "Heartland" Dānijā, kurā bija arī interesanta pieredze ar plastmasas trauku nelietošanu, un festivāla "Komēta" organizētāja Liene Jurgelāne.

Biedrības "homo ecos:" uzsāk kampaņu par plastmasas kaitīgumu un to bīstamību dabai. Dodoties piknikā vai rīkojot dārza svētkus, vieglu roku mēdzam izmantot dažādus vienreizējus plastmasas piederumus. Nereti pēc tam redzam tos mētājamies ezermalās vai ceļmalas grāvjos, mežā vai jūras krastā. Plastmasas ražošanā tiek izmantota nafta, dabas resurss, kas neatjaunojas, turklāt Latvijā ne visus plastmasas veidus pārstrādā, līdz ar to liela daļa vienreizlietojamo trauku nonāk apglabāšanai poligonos. Lai vasaras pasākumi būt vienreizīgi, nevis vienreizēji, “homo eocs:” aicina atteikties no plastmasas piederumu lietošanas un piknika piederumus veidot savām rokām no videi draudzīgiem materiāliem.

Savukārt festivālā “Komēta” nebūs vienreiz lietojamo plastmasas trauka. Festivāla rīkotāji cer veidot attieksmi pret dabu pasākumā līdzīgi kāda tā ir mājās – paņemt šķīvi, paēst un nomazgāt. Nevis ēst no vienreiz lietojamiem traukiem, kas pēc tam tiek izmesti.

“Vai izmantojot traukus vienu reizi, mēs arī dabu nepadarām par vienreiz lietojamu,” raidījumā vaicā Liene Jurgelāne.


Kristīne Garklāva atceras savu bērnības pieredzi, jau tad vecāki, dodoties garākos pārgājienos viņai mācījuši, ka tā vieta, kur apmetušies, jāatstāj tīrāka, nekā bija. Bērnībā to īsti nav izpratusi, tagad to saprot un māca saviem bērniem. Svarīgi ir padomāt par nākotnes pievienoto vērtību, par zemi, ko atstāsim saviem bērniem un mazbērniem.