Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Latvijā ir tapis atvērto datu portāls, kur organizācijas un iestādes var noglabāt savus datus, kurus vēlas atvērt. Attiecīgi cilvēkiem, kam ir idejas par datu izmantošanu, būtu viena vieta, kur tos iegūt.

Latvijā iestādes un institūcijas šobrīd var brīvi izvēlēties, vai kādu datu kopu padarīt pieejamu, bet daudzviet pasaulē darbojas princips "atvērts pēc noklusējuma", tas nozīmē, ja iestādes rīcībā ir kāda datu kopa, iestādei ir jāpamato, kāpēc viņa to nevēlas atvērt.

Atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. Tā ir tikai definīcija, bet kas īsti slēpjas aiz termina atvērtie dati, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes asociētais profesors Uldis Bojārs, atvērto un saistīto datu eksperts, viens no hakatona mentoriem un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas biedrs, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta Inovāciju atbalsta nodaļas vecākā projektu vadītāja Dace Dumbere-Bregže.

Valsts un pašvaldību iestāžu rīcībā ir daudz datu par iedzīvotājiem, arī par komercsabiedrībām. Tie tiek glabāti lielajos valsts reģistros vai arī tos uztur pašvaldības. Tie „dzīvo” pašvaldību un valsts iestāžu sistēmās, kas ir izveidotas un tiek uzturētas par nodokļu maksātāju naudu. Cilvēki ar to ir mierā līdz mirklim, kad par kādu datu, ko paši ir iesnieguši šai sistēmai, iegūšanas nepieciešamību ir jāmaksā.

Brīdī, kad kāds izdomā šīs datu sistēmas apvienot, izveidot, piemēram, kādu aplikāciju, kas palīdz atrisināt kādas problēmas, lai tas taptu, ir vajadzīgs iegūt minētos datus. Tas, ka šos datus nevar iegūt, ir apgrūtinājums.