Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Pēc vairāk nekā divarpus gadu pārtraukuma Latvijā atkal konstatēta saslimšana ar masalām. Šobrīd laboratoriski apstiprināti četri saslimšanas gadījumi – visi pieaugušajiem. Speciālisti uzsver – lai arī skaitlis šķiet mazs, šajā gadījumā tas ir daudz.

Bērnu slimības ir specifiskas un, iespējams, nav nejaušība, ka ar tām biežāk slimo bērni. Tomēr, ko darīt, ja ar cūciņām, masalām vai vējbakām saslimst pieaugušais, kādas ir saslimšanas īpatnības, kā šīs slimības visefektīvāk ārstēt un kāda ir profilakse, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kāpēc saslimst arī tie, kas bērnībā vakcinējušies un vai vajadzētu vakcinēties jau pieaugušam vēlreiz? Vai un kā var iegūt imunitāti pret šīm slimībām, skaidro profesore pediatre bērnu infektoloģe Ilze Grope, arī Veselības ministrijā masalu likvidēšanas komisijas vadītāja, un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja profesore infektoloģe Angelika Krūmiņa.

Ārstam nav jāpārliecina cilvēku vakcinēties, bet ir jāparāda, cik infekciju slimība var būt bīstama.

Ja pieaugušajam ir šaubas, vai viņam ir labs antivielu līmenis pret bērnu infekcijas slimībām, to vajag pārbaudīt, vispirms konsultējoties ar ģimenes ārstu.

Ja cilvēks zina, ka ir pārslimojis masalas vai masaliņas, otrreiz dzīvē ar to nevar saslimt un atkārtoti nav jāvakcinējas.

Ja parādās izsitumi, kas var radīt aizdomas par saslimšanu ar masalām, ir jādodas pie ārsta un nevajag staigāt apkārt un to rādīt citiem.

Daļa pieaugušo ir imūni pret masalām, ir, kas izslimojuši tās bērnībā, ir, kas vakcinējušies. Raidījuma Kā labāk dzīvot viešņas cer, ka nebūs daudz saslimšanas gadījumu ar masalām un infekcija neizplatīsies. Ja sabiedrība ir atbildīga, tas daļēji ļauj nodrošināties pret to, ka infekcija neizplatīsies, skaidro speciālistes. Īpaša riska grupa ir tie, kas dzimuši no 1991. gada četrus piecus gadus, kad mainījās mūsu veselības sistēma.

Infektoloģes uzskata, ja grib ar sevi eksperimentēt un vēlas sagaidīt, kādas būs sekas viņa veselībai pēc pārciestas infekciju slimības, var nevakcinēties. Pieaugušie nemitīgi jāpārliecina par vakcinēšanās nepieciešamību un tā arī pasargājot tos, kam tiešām ir ierobežojumi vakcinēties.

Cilvēki nepotējas, ja ir nepietiekama vai kļūdaina informācija. Ja ārstam būtu pietiekami daudz laika runāt ar katru individuāli, cilvēki būtu zinošāki par to, ka ir jāvakcinējas pret infekcijas slimībām.