Vairāku simtu siera šķirņu dzimtene ir Itālija. Raidījumā Kā labāk dzīvot dodamies nelielā Itālijas sieru ekskursijā, kā arī pašiem itāliešiem jautājam par mazāk zināmiem, bet garšīgiem šīs tautas ēdieniem! Buon appetito!

Par itāliešu virtuvi stāsta Latvijas itālis Džuzepe Rikardi, Valdgales dzirnavu saimnieks. Viņš skaidro, ka itāļiem ir vasaras un ziemas virtuve. Spēcinošais ēdiens polenta ar dažādām mērcēm piederas ziemas virtuvei. Ziemā ēd vairāk karstu un treknu ēdienu.

Vasaras ēdiens ir auksta pasta ar mērci, kas pagatavota no svaigiem tomātiem. Karstā laikā arī vairāk ēd dārzeņus.

Vecgada vakarā ēd lēcas, lai būtu nauda, kopā ar kartupeļu biezputru, kā arī pildītu cūkas kāju.Bet 1. maija piknikā ēd svaigas cūku pupas ar sieru un klāt nedaudz vīna.

Džuzepe Rikardi stāsta par Boloņas mērces gatavošanu, par carbonara mērces gatavošanu, bet arī norāda, ka tā dažādās Itālijas vietās var būt atšķirīga, dažādos reģionos atšķiras viena ēdiena pagatavošana.

No latviešu virtuves Džuzepe Rikardi atzinīgi vērtē rasolu un biešu salātus, kā arī pildītas vistas kājas.

Džuzepe Rikardi arī atklāj atšķirības pupiņu zupas pagatavošanā Latvijā un Itālijā. Latvijā zupai pievieno gaļu, itālieši – pastu.

Latvijā ēd kā Vācijā, kur visi ēdieni – kartupeļi, dārzeņi, gaļa - salikti uz viena šķīvja. Itālijā katram ēdienam ir savs šķīvis – savs gaļai, savs dārzeņiem, savs salātiem.

Itālijā ir vairāki vairāki simti šķirņu sieru. Un daudz ir tieši reģionālu sieru.

Tagad vasarā Džuzepe Rikardi iesaka pagatavot kabaču ziedos ceptu mocarellas sieru: Kabaču ziedā ieliek mocarellas gabaliņu, brētliņu eļļa, tad apviļā miltos un cep eļļa.

Džuzepe Rikardi atgādina, ka olīveļļu, tā, uz kuras pudelēm rakstīts “di sansa” vai “pomace”, Itālijā lieto reti, jo tā izspaidu eļļa, ko iegūst ķīmiski.

Ekstra virgine ir labākā eļļa. Tā var būt arī lētāka, ja ir kādā rūpnīcā ražota, ja eļļa ir maza lauksaimnieka ražojums, kur olīvas mēdz būt pat ar rokām lasītas, cena būs krietni augstāka.