Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


"Eiropas Savienībā gadā tiek izšķērdēti ap 88 miljoni tonnu pārtikas. Tā ir piektā daļa saražoto produktu, kuru ražošanai patērē ap 143 miljardi eiro. Šī ir summa, kas vienlīdzīga ar ES budžetu. Problēma ir aktuāla," raidījumā Kā labāk dzīvot min Inese Vaidere.

Pētījumi rāda, ka vismaz 30% pārtikas produktu, kas redzami veikalu plauktos, netiek nopirkti un tāpēc tiek utilizēti. Labākajā gadījumā šī neiztirgotā pārtika nonāk labdarības paku veidā pie trūcīgākiem iedzīvotājiem, taču bieži šī pārtika nonāk atkritumos. Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas šobrīd aktīvi strādā pie vadlīnijām, kas regulēs, kur paliks veikalos neizpirktā pārtika un kā samazināt pārtikas atkritumus. Dokuments varētu būt gatavs pavisam drīz, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kā šāda regula ietekmēs Latvijas pircējus un pārdevējus. Diskutē pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Inese Vaidere atzīst, ka topošajās vadlīnijās būs runa par aprites ekonomiku, kā vairāk un labāk izmantot pārtikas atlikumus, vai nešķērdējam un neizmetam to, ko varētu neizmest. Notiek arī pētījumi, ko cilvēki saprot ar termiņu “izlietot līdz”.

“Manā skatījumā ES bijusi pārlieku stingra un izšķērdīga, metot ārā produktus, ko varētu vēl lietot,” uzskata Inese Vaidere.

Daudzi pārtikas atlikumi nenonāk pat pārtikā dzīvniekiem, piemēram, sakaltusi maize un sadrupuši cepumi. Izmetam pārāk daudz produktu un līdz ar to izniekojam resursus. Līdz 2025. gada iecerēts pārtikas atlikumus ES samazināt par 30 %, līdz 2030. gadam – par 50%

Agita Kraukle atzīst, ka būtu vēlams, lai derīgā pārtika vispirms nonāk pie cilvēkiem. Pirmais posms – atdot pārtiku labdarībai. Mums tādu cilvēku ir daudz, gan Eiropas kontekstā, gan arī Latvijā ir daudz ģimeņu, kurām ir par maz resursu, lai iegādātos nepieciešamo pārtiku.

Henriks Danusēvičs piekrīt, ka likumdošana ir pārāk stingra, lai tālāk pārdotu produktus, kam mainījušies drošuma rādītāji. Viņš atzīst, ka tirgotāji vēlētos, lai varētu likumīgi ziedot produktus, kam beidzies termiņš. Šobrīd oficiāli viss ir jāizmet atkritumos. Ir tirgotāji, kas ziedo labdarībai pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, bet būtībā viņi pārkāpj likumu.

Henriks Danusēvičs arī vērtē, ka cilvēki baidās no citu viedokļa, vairās iet pie plaukta, kur nocenotas preces, ka tikai tevi neieraudzīs kāds, ka pērc preces, kam beidzies derīguma termiņš. Viņš arī bilst, ka plauktus, kur izvieto nocenoto preci, veikalos vajadzētu veidot vairāk pozitīvus ar saukļiem – “Saudzē dabu” vai “Izturies taupīgi pret pārtiku”.