Ziemas apstākļos uz ceļa svarīgi domāt līdzi un atvēlēt sev jeb visam, kas saistīts ar braucienu, sākot ar mašīnas notīrīšanu no sniega, vairāk laika. Ir jāieslēdz “ziemas domāšana”, jāpārliecinās, ka auto sagatavots ziemai un jābūt iecietīgākiem.

Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādinām pamatnosacījumus drošai braukšanai ar auto  ziemā un diskutējam par to, kāpēc cilvēki bez īpašas mudināšanas piesprādzējas vieglajā automašīnā, bet tālsatiksmes  autobusā to dara vien retais. Par 'drošību uz ceļa diskutē Drošas braukšanas skolas pārstāvis Jānis Vanks, uzņēmuma “Lux Express Latvia” vadītājs Krišjānis Reķis un satiksmes psiholoģe Inese Muzikante.

Raidījuma diskusiju tēmas

Cilvēki nelabprāt lieto drošības jostas satiksmes autobusos.

Ne tikai sniegs un putenis rada bīstamākus braukšanas apstākļus, tumšajā laikā, kad nav sniega, kad reizēm ir arī kailsals ar “melno ledu” cilvēki brauc daudz neuzmanīgāk.

Pētījumi rāda, ka cilvēki, kas iemācās vadīt auto sliktākos apstākļos, kļūst pārgalvīgāki. Jādomā, ko viņiem vēl papildus mācīt. Ir jāmaina attieksme.

Auto vadītājiem jāmāca ne tikai prasmes. Pasaulē jau ir vairāku līmeņu apmācība: māca cilvēkam atpazīst arī savas emocijas, kā tas ietekmē braukšanas stilu. Daudzi par to neaizdomājas.

Bieži par savu braukšanas stilu esam labākās domās, nekā tas ir patiesībā.

Cilvēki domā, ka viņiem ir labas braukšanas prasmes, bet braucot, jāparedz situācijas, jādomā līdzi, kā rīkoties konkrētos apstākļos.

Cilvēki uz ceļa mēdz būt ļoti neiecietīgi pret. Nopietna problēma uz ceļa “bakstītāji” no aizmugures, kas rada stresa situācijas gan tiem, kas brauc pa priekšu lēnāk, gan tiem, kas brauc aiz viņa.

Vajadzīga kampaņa ar ceļu policijas iesaistīšanos, lai pievērstu cilvēku uzmanību tam, ka satiksmes autobusos ir jāpiesprādzējas.

Diemžēl daudzi satiksmes autobusi nemaz nav aprīkoti ar drošības jostām pasažieriem.

Jo mazāk būs kārtīgas ziemas, jo akūtāka būs problēma, kas saistās ar braukšanu pa slidenu ceļu. Cilvēkiem ir tendence nedaudz pazaudēt iemaņas.