Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Kādus svētkus mums svinēt? Ja gribam paslēpties no Līgo svētkiem, toties Valentīndienas sirsniņas patīk, vai tas liecina par kļūdu sajūtās, vai par to, ka esam „pasaules pilsoņi”. Un kā vispār rodas vēlme un vajadzība svinēt kādus svētkus? Raidījumā Kā labāk dzīvot par svētkiem, svētku svinēšanas tradīcijām diskutē Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, ģimenes portāla mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) ģenerālsekretāres pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika.

"Pēdējā laikā ir tik daudz materiālu par latviešu tradicionālajiem svētkiem, vairs nav drūmie padomju laiku, kad tā bija nevēlama parādība svinēt latviskus svētkus. Katrs var atrast tieši to, kas viņam aktuāls, kas viņam piemērots. Un svinēt," vērtē Rūta Muktupāvela.

"Jāņi man ir svēti svētki, bet tajā pašā laikā es sevi pieķeru pie domas, ka šobrīd mīļākā latviešu kopā sanākšana man ir Lāčplēša diena. Tieši tāpēc, ka komercija tos vēl nav uzķērusi,” atzīs Baiba Moļņika. „Bet tā kopā sanākšana 11. Novembra krastmalā ar svecītēm, kur ir ģimenes, kur ir visas paaudzes, kur ir kaut kāda ļoti liela vienotības un apziņas sajūta. Tie ir man šobrīd pašai mīļākie no tautas svētkiem. Tieši tāpēc, ka neviens man katru dienu neprasa, vai tu svinēsi vai nesvinēsi, iesi vai neiesi. Tas ir mans lēmums, ko es daru, kāpēc es daru, cik ilgi daru.”

Runājot par Helovīna tradīcijām, kāds klausītājs bilst, ka tajos nesaskata nekādu svētību. Savukārt Inga Akmentiņa-Smildziņa atzīst, ka kopā ar bērniem šajos aizgūtajos svētkos - Helovīnos un Valentīna dienā - cenšas izpausties radoši. Nevis skrien sapirkt sirsniņas, bet dara visu iespējamo paši. Helvīnos rada māklas ķirbīšus. Svarīgākais ir atrast prieku svētkos un paņemt foršo no tiem.

Rūta Muktupāvela skaidro, ka ir svarīgi saprast tradīcijas nozīmi.

"Tas ir indoeiropiešu dvēseļu mielošanas laiks, faktiski bērni ir kā mazas dvēselītes, kuras atļaujas sevi pielabināt. Viņi ir kā simboliski vidutāji starp šo un to pasauli. Viņi vēl nav izauguši par tādiem cilvēkiem, kādi esam ikdienā. Viņi ir tuvāk tai sakrālajai pasaulei, tā viņi manifestējas. Tādēļ ir nepieciešams viņus mielot, tā kā pielabināt, tāpat kā senču garus. Tā ir ārkārtīgi arhaiska tradīcija. Mārtiņos tieši tas pats, tas ir ražas novākšanas svētki, tas ir aicinājums senču dvēselēm piedalīties mielastā," skaidro Muktupāvela.

Arī Moļņika atzīst, ka gājusi kopā ar bērniem Helovīnos, tajā ietverot kaut ko no Mārtiņdienas tradīcijām, nevis vienkārši iet un diedelēt saldumus, bet iet un dziedāt, ja kāds gribēs, dos arī par to saldumus.