Latvijas Tirgotāju asociācija jau piecpadsmit gadus rīko “aklās degustācijas”, kur uz viena galda tiek likti vairāku ražotāju pārtikas produkti. Dažam labam ražotājam desu degustāciju rezultāti tik ļoti nepatika, ka “Riga Food” izstādē asociācijas stendu slēdza. Kas par desām? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas nosaka gaļas produkta kvalitāti un vai laba desas garša vienmēr arī nozīmē labu kvalitāti. Diskutē Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieki izcelsmes produktu uzraudzības daļas vadītājs Arvīds Zirnis, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, zinātniskā institūta "BIOR" ķīmijas nodaļas vecākā eksperte Daina Podskočija un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma, Pārtikas ražošanas nodaļas vadītāja Iveta Austruma.

"Primārais ir gaļas sagatavošanas posms un diemžēl rūpnieciskie ražotāji tam pievērš maz uzmanības, jo ir daudz iespēju gaļu “uzfrišināt” ar pārtikas piedevām un garšas pastiprinātājiem," norāda Arvīds Zirnis. “Gribu uzteikt mājražotājus, kuriem nav tehnoloģijas, lai sagatavotu gaļu vizuāli skatāmu, tāpēc gaļu sagatavo kārtīgi, lai garšas īpašības būtu izcilas."

Gaļas sagatavošana ir gaļas nogatavināšana vai fermentēšana, kas prasa laiku, bet lielajiem ražotājiem nav tam laika, tāpēc šo problēmu cenšas atrisināt ar tehnoloģijām – pārtikas piedevu pielietošanu un mehāniskās iedarbības līdzekļiem – produktu masāža, ar kuras palīdzību produkts uzņem palīglīdzekļus, kas spēj piesaistīt ūdeni. Un garšu jau beigās iegūst.

"Ja desa maksā lētāk par gaļu, tad tā nav desa!" īsi secina Iveta Austruma.

Protams, var uztaisīt desu, kas maksā, piemēram, 2 eiro kilogramā, bet tur būs mehāniski atkaulota gaļa, pārtikas piedevas. Lai arī garšas ziņā būs viss kārtībā, tā nebūs desa.

Raidījuma viesi arī norāda, ka mūsdienās cilvēks vairs neizjūt gaļas garšu produktā un grib skaisti rozā desu, jo vairāk jau pērk ar acīm. Bet pārāk intensīva desas krāsa rada aizdomas. Tāpēc pircējus vajadzētu izglītot.