Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Mūža laikā katrs cilvēks izmet ap 3,7 tonnas pārtikas. Latvijā ir tendence izmest jau pagatavotu ēdienu, kurš kādu dienu pagatavots par daudz un varbūt vairs nākamā dienā to negribas ēst.

Vēl "Homo Ecos" veiktā sabiedrības aptauja par sabiedrības ieradumiem pārtikas iegādē un izmantošanā liecina, ka cilvēki Latvijā seko līdzi derīguma termiņiem, bet tajā pašā laikā atver piena paku un paosta, kāda ir piena smarža.

"Viens iemesls, kāpēc rodas tik daudz pārtikas atkritumu, mēs paši gribam, kad aizejam uz veikalu, lai tur viss būtu,” norāda Jana Simanovska. „Mēs esam šausmīgi nikni, ja veikalā kaut kā nav, ja kaut kas ir izpārdots, un lielveikals ir spiests ņemt ar uzviju, citādi šo produktu vairs nebūs un patērētājs būs neapmierināts. Mūsu kā patērētāju vēlmes ir pretrunā ar mūsu vēlmēm būt saudzīgiem."

Ēdienkarte, kurā ir pēc iespējas mazāk dzīvnieku valsts izcelsmes produktu, ir videi draudzīgāka!

Tiek lēsts, ka katru gadu uz vienu Latvijas iedzīvotāju rēķinot, atkritumos izmet 113 kg pārtikas. 38 procenti no šiem pārtikas atkritumiem „saražo” mājsaimniecības. Varbūt laiks sākt mainīt pārtikas iegādes paradumus, lai nevajadzētu tik daudz to mest ārā? Raidījumā Kā labāk dzīvot aicinām padomāt par saviem ikdienas ieradumiem saistībā ar pārtikas iegādi, lietošanu un pārpalikumu izmešanu atkritumos. Kā mazināt izmetamās pārtikas daudzumu, diskutē biedrības "Homo Ecos" projektu vadītāja Agita Pusvilka, Ekodizaina kompetences centrs pārstāve inženierzinātņu doktore Jana Simanovska un lielveikala "Maxima" pārstāve, Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava.

Neizlietos pārtikas produktus, kas dzīvnieku valsts izcelsmes, lielveikali „Maxima” nodot pārstrādātājiem sadedzināšanai. Cepumi un maizi mēdz atdot tālāk dzīvnieku barošanai zooloģiskajos dārzos. Savukārt derīgus produktus, kam ir bojāts iepakojums, atdot "Ziedot.lv", kas tos novirza tālāk cilvēkiem, kam tie nepieciešami.

Lai mazāk pārtikas izmestu, jāplāno ēdienreizes un nepieciešamās pārtikas daudzums. Tāpat der ik pa reizei pārcilāt ledusskapja saturu, vai kaut kas nav aizmirsies tālākajā stūrī, ko var tūlīt pagatavot. Nevajadzētu arī gatavot daudz.