Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Ja cilvēks māk angļu vai krievu valodu, vai pat ideālā variantā zina abas šīs valodas, Latvijā var mierīgi dzīvot, nemaz arī nezinot latviešu valodu. Tad varbūt arī latvietim nemaz tā latviešu valoda nav vajadzīga, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vai mēs – latviski runājošie – varam lepoties ar motivāciju runāt latviski, vēlamies izkopt latviešu valodu, mācīt to saviem bērniem un mudināt sveštautiešus apgūt latviešu valodu. Studijā diskutē rakstniece, tulkotāja žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, jauniete Marta Kāle un Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola.
Raidījumā viešņu viedokļi par latviešu valodas lietojumu un apdraudētību ir atšķirīgi: Inita Vītola un Marta Kāle uzskata, ka latviešu valoda nav apdraudēta. Vītola norāda, ka, raugoties plašākā kontekstā, latviešu valoda ir 200 lielāko pasaules valodu skaitā un mēs esam ieraduši domāt, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Savukārt Kāle atzīst, ka arī jaunieši, kas prot runāt latviski, runā savā starpā latviski un labprāt izkopj latviešu valodu, kā arī tie, kas pārzina angļu valodu izbauda jaunatklājēja sajūtu, iztulkojot kaut ko no angļu valodas un saprotot, ka to var skaisti pateikt latviski.
Citās domās ir Rudīte Kalpiņa, viņa uzskata, ka svarīgāk ir runāt par iekšējo situāciju. Reālā situācija sadzīvē - latviešu valoda liela apdraudējumā ēnā. Viņa piekrīt, ka valodas situācija ir sakārtota tiesiski, bet „realitātē liekas, ka pēc referenduma [Valodas referendums 2012. gadā] kļuvis vēl sliktāk, vismaz Rīgā”.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (9)
Kad pastāvēja krievu impērija , ko dēvēja ar pseidonīmu – Padomju savieniba, Vairai vajadzēja zināt, ka visas okupētās tautas, kas vardarbīgi bija iekļautas šajā savienībā, rietumi sauca – krievi. Nebij latviešu, nebija ukraiņu, baltkrievu un nebija citu tautu. Tagad Vairai bija jāsaprot, ka Latvijā dzīvo latvieši, visi, kas nāk no Latvijas, dzied vai sporto zem Latvijas karoga, ir latvieši un te nevajag cita apzīmējuma, visi, kuri jūtas piederīgi Latvijai, ir latvieši. Un prezidentiem uzrunā nav JĀIZGUDRO, JĀSAKA “MANA MĪĻĀ LATVIEŠU TAUTA … VAI TE IR DISKRIMINĀCIJA, KĀDU PAZEMO VAI tml.? Kurš jūtas piederīgs Latvijai, zem karoga ar nosaukumu “latviešu tauta”, var justies lepns.
Nudien, ja kāds grib atšķirties lai viņu uzrunā valsts prezidents personīgi, tad lai brauc uz Maskavu un dzird, kā Krievijas tautu dēvē Putins – laikam: “mana mīlā Krievijas KRIEVVALODĪGĀ tauta …”.
Kad Latvijas žurnālisti un visa tauta, katrs runātājs pārtrauks šķelt Latviju divās daļās? Kā man riebjas šis pazemojošais vārds, “krievvalodīgie”, kuru vai katrs lieto pēc čekistu izgudrojuma.
Es piederu pie vidējās paaudzes un ar Latvijas krieviem runāju latviski, ar neizpratni un noraidījumu nesaskaros. Gluži pretēji, gandrīz visi cenšas, cik tik spēj.
P.S. Angļu valodu skolā nemācīsimies, kad Liebritānija izstāsies no ES?
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X