Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Latviešu valodu māca ne tikai Latvijā, bet arī vietās, kas atrodas daudzu tūkstošu kilometru attālumā cita no citas. Kas motivē cilvēkus mācīties valodu, kas noteikti nav starptautiskās saziņas valoda, un kā to ietekmē kontaktvaloda – vācu, krievu un tagad arī angļu valoda, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Iveta Grīnberga, 12 gadus mācīja latviešu valodu Vašingtona Universitātē ASV, lsm.lv Bērnu satura redaktore Ināra Antiņa, mācījusi latviešu valodu Sibīrijā, divvalodības un valodu mijiedarbības pētniece Vineta Poriņa un Artūrs Preiss, dzimis, audzis Sibīrijā, pabeidzis augstskolu Latvijā un dzīvo te.

26 pasaules universitātēs māca latviešu valodu. Vašingtonas universitātē amerikāņiem ir liela interese par latviešu valodu un amerikāņi to mācīties izvēlas kā senu un unikālu valodu ar interesantu gramatikas sistēmu. Lingvistus ļoti interesē latviešu valoda. Tāpat latviešu valodu izvēlas apgūt tie, kas kaut kāda veidā ir saistīti ar Latviju, viņiem ir draugi vai darījumu partneri šeit, tā par latviešu valodas popularitāti stāsta Iveta Grīnberga.

“Jautājums par valodas prasmes zaudēšanu ir aktuāls gan Latvijā, gan diasporās visur pasaulē,” atzīst Ināra Antiņa. It sevišķi kontaktos ārpus Latvijas arī latvietim ar latvieti cita mēle ņem virsroku.

Runājot par latviešu valodas situāciju Latvijā, Vineta Poriņa atzīst, ka ir “aktīva sabiedrības divvalodība latviešu un krievu valodā”. Nav tendence, ka sabiedrības divvalodība latviešu un krievu valodā samazinātos. Latvijā arvien jāsatraucas par krievu valodas ietekmi. Angļu valodas ietekme ir vērojama visās valstīs, bet Latvijā ir tik intensīva sabiedrības divvalodība, pateicoties tam, ka šeit dzīvo liels krievvalodīgo kopums.