Mēdz teikt, mans nams – mana pils. Kā padarīt telpas mājīgas, kā nepazaudēties lietās, bet atrast katrai no tām savu vietu, lai rastos vēlme vienmēr atgriezties mājās un būtu iespēja baudīt pašu radīto vidi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par mājas sakārtošanu un arī savā ziņā attieksmes maiņu pret lietām stāsta viena no Latvijā pirmajām profesionālajām telpu sakārtošanas speciālistēm Elīna Altuhova un viņas mācekles Dace Zelča un Ineta Žabare, kā arī psiholoģe Krista Skara.

„Galvenais princips - mēs nevaram sakārtot māju, ja tajā ir liekas lietas, jo krāmus nevar sakārtot,” norāda Elīna Altuhova.

Vispirms jāsaprot, kāpēc liekās lietas nesu mājās. Cilvēki ņem (pērk) daudz vairāk, nekā vajadzīgs.

Psiholoģe Krista Skara norāda, ka tas, kas notiek mums apkārt, mūsu telpa, ir atspoguļojums mūsu iekšējām sajūtām.

„Nekārtība mums apkārt ir brīdi, kad nav laika, kad nav spēka, kad gribas atpūsties un paslinkot. Kārtība veidojas brīdī, kad gribam nolikt robežas, gribam saprast, ieraudzīt kaut ko jaunu. Ne jau jaunas tapetes, bet kaut ko jaunu savā ģimenē, sevī,” skaidro Krista Skara.

Jauna skapja saskrūvēšana var būt vesels process ģimenei, kas rada arī jaunas emocijas.

Pareizi atbrīvoties no liekām lietām nozīmē, ka mantām jāatrod nākamais lietotājs. Mīļu apģērbu, suvenīru, kas raisa patīkamas emocijas, vajag paturēt.

Mīļu blūzīti vai krekliņu, kuru nevalkā, var pāršūt par spilvena pārvalku vai bērna rotaļlietu.

Telpas sakārtošanai iesaka ievērot Endrjū Mellena izgudroto telpas sakārtošanas trīsstūri.

  • "Katrai lietai ir viena mājvieta" - katrai mantai var būt viena konkrēta uzglabāšanas vieta mājoklī.
  • "Līdzīgs ar līdzīgu" - visas vienas kategorijas mantas tiek uzglabātas kopā.
  • "Kaut kas iekšā, kaut kas ārā" - atnesot mājās jaunu lietu, cita tās vietā tiek izmesta.

Principi darbojas tad, kad nav lieko lietu.

Kārtošana ir tikai instruments, ko var lietot, ja cilvēkam to vajag. Ja cilvēks jūtas labi nesakārtotā vidē, nevajag censties par katru varu to mainīt.