Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

„Varam iemācīties, ka atkritumi tomēr nav tikai kaut kas slikts un ārā metams,” vērtē vides eksperte Jana Simanovska. „Īpaši pārtikas iepakojums ir izejas materiāls un mēs vienkārši izmētājam izejmateriālu. Šķirot pārtikas iepakojumu būtu maziņš darbiņš, ko izdarīt, lai Latvija kļūtu zaļāka.”

Studijā par iepakojuma samazināšanas - šķirošanas un pārstrādes iespējām diskutē arī biedrības "homo ecos” projektu vadītāja Agita Pusvilka un mūziķis Jānis Upmanis-Holšteins, kurš bija iesaistījies atkritumu šķirošanas akcijā „Maisbergs”.

Nesteigsimies apgalvot, ka mēs Latvijā slīgstam atkritumu kalnos. Drīzāk otrādi - lēnām, bet pamatīgi virzāmies uz pilnīgu atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Šoreiz radījumā Kā labāk dzīvot vairāk runājam par pārtikas iepakojumu, kas veido apmēram trešdaļu no visu sadzīves atkritumu skaita. Ko ar to darīt? Skaidrojam, ko utilizēsim, ko pārstrādāsim un ko varēsim lietot vairākas reizes.

Jānis Upmanis-Holšteins gan bilst, ka viņa līdzdalība atkritumu šķirošanas akcijā nedaudz cieta fiasko, ja arī atkritumus mājās sašķiroja, tad tos nav bijis, kur izmest. "Maskačkā" ir viens liels zaļš konteiners, kurš vienmēr ir pilns, un visi liek maisiņus pie šī atkritumu konteinera. Infrastruktūra nestimulēja šķirot atkritumus.

Runājot par infrastruktūru, Agita Pusvilka bilst, ja iedzīvotāji redz, ka konteineri ir pārpildīti un to ir par maz, vajadzētu doties pie māju pārvaldniekiem, pie pašvaldības un prasīt papildus konteinerus. Atbildīgajām institūcijām būtu jāreaģē uz šiem ziņojumiem.