Turpinām sarunu par cilvēkiem pesticīdu pasaulē. Lai arī izklausās neparasti – cilvēks pesticīdu pasaulē –, tomēr tā ir mūsu realitāte. Raidījumā Kā labāk dzīvot par šo jautājumu jau runāts iepriekš un pastāv viedoklis, ka bez pesticīdu palīdzības pabarot pasauli nevar, un iespējams, šis viedoklis ir pamatots. Taču pretarguments ir, ja nelietosim augu aizsardzības līdzekļus, to vietā nāks ģenētiski modificēti augi, kas daudziem ir vēl lielāks bubulis par herbicīdiem, fungicīdiem un citiem -cīdīem jeb indēm. Nākamā problēma par šo ķīmisko vielu lietošanu, ne visi, bet daudzi izturas nevērīgi, nelieto spectērpus, kad notiek lauku miglošana, daudz kur miglošanas tehnika nav sertificēta un kaimiņu apziņošana par to , ka lauks tiks miglots, arī nopietni klibo. Kā ķīmiskās vielas, proti, pesticīdi, ietekmē to cilvēku veselību, kuri strādā lauksaimniecībā, un kā pesticīdi vispār ietekmē cilvēka veselību, tostarp endokrīno sistēmu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone, Latvijas Lauku konsultāciju centra Inženiertehniskā nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks un Latvijas ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.

"Latvijā nav populāri mērījumi par pesticīdu koncentrāciju. Taču ir citi rādītāji, kas rāda, ka mūsu valsts nav sliktākajā situācijā. Latvijā ir reģistrēti tirdzniecībai tikai 378 nosaukumu dažādi augu aizsardzības līdzekļi. Polijā tikai fungicīdi vien ir 719 tirdzniecības nosaukumi, bet Spānijā to ir 2176. Jautājums ir vairāk par to, ko ēdam un kādas valsts produktus ēdam," norāda Inese Mārtiņsone.

Jānis Kažotnieks uzskata, ka jebkurā gadījumā ķīmiju iespējams izmantot mazāk un augu aizsardzības līdzekļi problēmu var atrisināt tikai uz īsu brīdi, bet ilgtermiņā tas nedarbojas.

Pēteris Apinis kā aktuālu problēmu saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu akcentē, ka ražojam arvien vairāk mikroorganismus, kas būs ļoti rezistenti pret ķīmiskām vielām.