Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Kustība „Zaļā brīvība” 2017. gadā uz laboratoriju Vācijā nosūtīja vairākus Latvijas lielveikalos nopērkamu tēju paraugus, lai pārbaudītu, vai un cik daudz tās satur pesticīdu atliekvielas. Biedrības "Zaļā Brīvība" pārstāvis Jānis Brizga raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj, ka tikai divos no 11 paraugiem nav bijušas pesticīdu atliekvielas.
Tēja ir produkts, kuras ražošanā izmanto daudz pesticīdus. Tas ir maz pārstrādāts produkts, tāpēc tajā viegli konstatēt pesticīdus. „Zaļā brīvība” pētījumā skatījās 11 Latvijā populārākās tējas, kas nopērkamas lielveikalā.
Tikai divos gadījumos nebija atliekvielu. Daudzas vielas ir tādas, kas Eiropā aizliegtas lietot. Citās valstīs atļautas. Daudzos produktos ir piecu un vairāk pesticīdu atliekvielas.
Tāpat arī atliekvielu daudzums pārsniedz pieļaujamās koncentrācijas normas.
Ir tējas, kurās nav pesticīdu atliekvielu un tās nav tikai bioloģiski audzētās tējas.
Ir pētījumi, ka pesticīds, kuru izmanto gan papīra rūpniecībā, gan lauksaimniecībā, var „migrēt” no papīra iepakojuma uz tēju.
Ar pētījumu var iepazīsties "Zaļas brīvības" mājaslapā.
Latvijas lauku konsultācijas centra Inženiertehniskā nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks norāda, ka zemnieki izvēlas izmantot pesticīdus, lai arī ir dažādas alternatīvas. Iespējams dzīvot arī bez tik liela ķīmijas patēriņa lauksaimniecībā. Ir iespējas nodrošināt, ka daba pati cīnās pret to, kas tai nav vēlams.
Ja cilvēki grib izmantot augu aizsardzības līdzekļus, lai dara sev un dabai draudzīgākā veidā. Vienīgi videi draudzīgāka saimniekošana ir sarežģītāka.
Cilvēkus cenšas pārliecināt, „nozombēt”, ka bez ķīmijas nekas neizaugs.
No pesticīdu izmantošanas pirmām kārtām cieš paši lauksaimnieki, kas nepareizi lieto vai pat nelieto individuālos aizsardzības līdzekļus, tos izsmidzinot un kaisot uz lauka.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (22)
Lielveikals nav panaceja tējas iegādei.
Nez ar ko nodarbojas esošās atbildīgās institūcijas/izglītības-pētniecības valsts iestādes???!!! Kaut kā nemana šādus pētījumus, analīzes ...
Kamēr analīzes tika veiktas, visa tā tēja, ko analizējām, veikalos jau sen ir iztirgota.
Tāpēc jautājums šķiet ir vairāk par to, lai ražotāji, tirgotāji un kontrolējošās iestādes biežāk veic pārbaudes.
Attiecībā uz antrahinonu vairāk var lasīt šeit - http://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu- pesticides-database/public/?event=activesubsta nce.detail&language=EN&selectedID=965
Bet ES viņš atļauts nav pamatā tāpēc, ka trūkst skaidru datu par tā drošumu. Mūsu pētījumā antrahinons (anthraquinon) tika atrasts 9 paraugos. Tā lietošana ir arī aizliegta Indijā un daudzās citās tējas audzētājvalstīs un tējas audzēšanā tas praktiski netiek izmantots. Tomēr antrahinona testētajos tējas paraugos iespējams ir nonācis žāvēšanas vai iesaiņošanas procesā. Antrahinons tiek izmantots arī papīra un kartona ražošanā, un tas, iespējams, var migrēt no iepakojuma uz tēju.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X