Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Pēc pārciestas smagas slimības ārsti pacientiem fiziskās aktivitātes bieži nevis iesaka, bet pat nosaka kā obligātas. Kā šādas nodarbības maina rehabilitācijas un arī slimības gaitu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro rehabilitācijas medicīnas ārste Inese Svikliņa un fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts Artūrs Kraucis. Pa tālruni uzklausām onkologu Jāni Eglīti.

Ārstu ieteikumi, padomi un novērojumi:

  • Ja pirms traumas cilvēks ir bijis fiziski aktīvs, viņam būs vieglāk atgriezties ikdienā un viņš būs daudz motivētāks veikt dažādas fiziskās aktivitātes.
  • Reizēm gadās, ka pēc saslimšanas cilvēkam jāsāk kustēties, gribi vai negribi.
  • Bieži saslimstot, cilvēks grib nodarboties ar fiziskām aktivitātēm pat pārāk daudz, ārstu uzdevums ievirzīt to pareizā gultnē.
  • Cilvēkam jābūt motivētam pašam kaut ko darīt. Kādreiz slimo stumj radinieki, bet pats nevēlas, tad nebūs rezultāta. Ja ir motivācija, svarīgas ir cilvēka fiziskās spējas. Atjaunošanās process arī pēc smagas traumas būs īsāks, ja cilvēks bijis fiziski aktīvs pirms slimības.
  • Rehabilitācijas procesā cilvēks arī mēdz nogurt no tā, ka viņam jābūt aktīvam pēc traumas un jādara to, ko vajag, ne tikai to, kas patīk. Reizēm paiet ilgs laiks, lai atgrieztos pie ikdienas aktivitātēm, kādas bija pirms traumas vai saslimšanas.
  • Cilvēkam ir jākustas, bez kustībām nav dzīvības un slimība dažreiz to iemāca.
  • Aktivitātes pēc dažādām saslimšanām vajag pareizi dozēt jau pēc saslimšanas.
  • Daži universāli vingrinājumi, veicot dārza darbus. Tagad ražas laikā izstiepties, savākt ražu, piemēram, no koka, tad kaut paņemt no zemes. Jābūt līdzsvaram starp darbiem tupus, rāpus un stiepšanos.