Kusties un būsi mūžam jauns! Izrādās, sportošana seniora vecumā sniedz iespēju saglabāt ne tikai fizisko veselību, bet arī spožas prāta spējas, palīdz izvairīties no atmiņas pasliktināšanās, un citām, ar dabisko novecošanos saistītām problēmām. Kā tieši palīdz senioriem aktīvs dzīvesveids, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras asistente Kristīne Šneidere un fiziskās izaugsmes treneris, Latvijas tautas sporta asociācijas nodarbību vadītājs Roberts Radičuks.

Kristīne Šneidere atklāj, ka Latvijā ir veikts pētījums par to, vai tas, ka cilvēki ir sportojuši mūža garumā vai tikai mūža nogalē iesaistījušies fiziskās aktivitātēs, nāk par labu kognitīvai veselībai – atmiņai, domāšanai, uzmanībai, spējai pieņemt lēmumus – darbībām, kas šķiet vienkāršas, bet prasa zināmu piepūli.

Novērots, jo vecāki kļūstam, jo vairāk pasliktinās kognitīvie procesi, īpaši atmiņa un vadības funkcijas, jo jau no 27- 30 gadu vecuma cilvēkiem samazinās smadzeņu apjoms.

Ir pētījumi, kas rāda, ka fiziskās aktivitātes pat palielina smadzeņu apjomu. Latvijā veiktajā pētījumā skaidrots, vai tas, ja cilvēks visu mūžu bijis aktīvs sportists, ir labāk, nekā, ja esi tikko sācis vai nekusties nemaz.

Labāk ir kustēties, bet nav atsķirības starp sportistiem un vienkārši aktīviem cilvēkiem. Tiesa, smadzeņu apjoma rādītāji ir labāki sportistiem.

Šobrīd ir uzsākts jauns pētījums par to, vai fiziskās aktivitātes ikdienā mūža garunā – ik vakara pastaigas ar suni, darbošanās dārzā, izbraucieni ar divriteni ir līdzvērtīgas mērķtiecīgām sporta nodarbībām.

Ļoti labs fizisko aktivitāšu veicinātājs ir mājdzīvnieks, ar kuru regulāri jādodas pastaigās.

Seniori izvēlas peldēt, nūjot. Nūjošana ir fantastiska fiziskā un sociālā aktivitāte, ja iesaistās nūjošanas grupā, jo vienīgie muskuļi, kas nūjojot nekustās, ir sejas muskuļi, ja vien cilvēks nesmaida.