Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Slimības izplatību aizkavēt var tikai mednieki, samazinot meža cūku populāciju, vērtē speciālisti raidījumā Kā labāk dzīvot, diskutējot par Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā.
Pagaidām ir izdevies panākt, ka mednieks nav kļuvis par slimības izplatītāju.
Par to, ka slimības izplatības aizkavēšanā Latvijā rīkojas pareizi, liecina lēnā sērgas izplatība. Latvijā situācija daudz labāka nekā Igaunijā un Lietuvā, tas liecina, ka sadarbība starp Pārtikas un veterināro dienestu, Meža dienestu un arī cūku audzētājiem ir bijusi pareiza.
Tas, ka slimība vairs neizplatās starp mājas cūkām, rāda, ka cūku audzētāji ievēro biodrošības noteikumus.
Raidījuma Kā labāk dzīvot klausītāju viedokļi par medībām un medniekiem ir ļoti dažādi. Ir tie, kas medniekus atbalsta, ir tie, kas medības kategoriski noliedz. Par mednieku lomu Āfrikas cūku mērā apkarošanā un pieņemtajiem grozījumiem Medību likumā diskusija raidījumā. Raidījumā viesi: Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš, Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Baumanis un Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Haralds Barviks.
Visticamāk, slimība pāries visai Latvijai. Šobrīd ir iegūts laiks, un tā ir iespēja cūkaudzētājiem pārstrādāt un realizēt viņu produkciju. Igauņiem palicis tikai iekšējais tirgus, jo visa valsts teritorija skarta. Citādā ziņā – slimība savu darbu izdarīs.
Ar bažām uz mums skatās kaimiņi Eiropā, kam attīstīta cūkkopība. Vācieši, dāņi labprāt nāktu palīgā. Visi gribētu, lai slimība apstājas, jo tas ir drauds visai Eiropas ekonomikai.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (6)
vilkus šauj 9 mēnešus un 43% apmērā no populācijas
lūšus apšauj 20-25% apmērā no populācijas un no decembra līdz aprīlim - tātad visu laiku, kad ir iespējams sniegs (jo citādi lūsis ir nemanāms un nedzirdams (negaudo kā vilki) + dzīvo kā savrupnieki).
Polijā ir 1276 vilku (61 000 km2) jeb 21 vilku uz 1000 km2
Vācijā 250 vilku (12-13 000 km2) jeb 20 vilku uz 1000 km2
Minesotā (ASV) ir 2221 vilku (70 000 km2) jeb 32 vilku uz 1000 km2
un visās trijās vietās nenotiek vilku medības. Kamēr Latvijā apšauj 250-300 vilkus lai pēc medību sezonas aprīlī paliktu 200-300 vilku (jeb 7-10 vilku uz 1000 km2).
visa tā muldēšana par 'rezervātiem' un 'ekonomikas sabrukumu' ir blefs, muldēšana un šantāža.
Secinājums nr.2 – mednieki problēmas nevis risina, bet gan rada un pieprasa par to vēl samaksāt miljonus no Latvijas un ES nodokļu maksātāju naudas.
Silavas pētījums uzrādīja, ka savvaļas pārnadži noposta 5% no sējumu platībām un 10% no jaunaudžu platībām.
Jaunaudžu postījumi valsts mežu teritorijās no 4 500 hektāriem 2013.gadā pērn jau pieauga līdz 7 000. Atjaunošanas izmaksas attiecīgi lēšamas 8.5 miljonu eiro apjomā. Taču arī mežinieku valdē un reģionālajās struktūrās daudzi ir mednieki, tādēļ par zaudējumiem kokrūpniecības nozarē, kas veido ievērojamu daļu eksporta, joprojām notiek “konstruktīvas sarunas”. Attiecībā uz vilkiem šādu diskusiju nav un nekad nav notikušas, jo mednieki vilku uztver kā meža ugunsgrēku, pēc kura pāri paliek tikai ragi un nagi.
Gada laikā summa sasniedza 16.5 miljonus eiro (7.41 M pasākumiem ĀCM izplatības ierobežošanai + 1 M ziedojums no LVM + 8.1 M zaudējumi cūkkopjiem). Tagad vēl Eiropas Savienība piešķirs 1.2 M lai stimulētu sievieškārtas mežacūku šaušanu.
Zaudējumi ir ne tikai cūkkopjiem, bet arī lauksaimniekiem, kas audzē lopbarību, jo tā, kurā konstatēts mēra vīruss, vairs nav izmantojama.
2) mežacūku skaitu 20 gadus mākslīgi kāpināja - maksimāli apšāva vilkus & lūšus, bet cūkas šāva tikai pusi no limita un nobaroja visu cauru gadu. Tātad mednieki 20 gadus kāpināja ĀCM izplatības riskus (pat pēc tam, kad ES iestājās 2004.gadā un kad 2007.gadā Krievijā parādījās ĀCM).
Zemkopības ministriju šajā laikā vadīja Mārtiņš Roze, Jānis Dūklavs, kurš arī ir mednieks, un Laimdota Straujuma. Medību daļu Valsts meža dienestā vadīja Jānis Baumanis, kurš ir pašreizējais Mednieku Savienības vadītājs un arī cūku mēra problēmas "risinātājs". Viņš saņem tūkstošus par “informatīvo darbu” ar medniekiem, bet, kad pats varēja reāli risku samazināt ar administratīvām metodēm, to nedarīja. Tieši pretēji – aizmiedza acis uz mežacūku piebarošanu, jo tās medniekiem ir galvenais gaļas ieguves avots, un nodrošināja vilku apšaušanu, jo tie samazinātu mežacūku skaitu. Kad 2011.gadā J.Baumanis pēc 400 mednieku apliecību viltojumu skandāla labprātīgi piespiedu kārtā pameta savu amatu, viņa vietā stājās Jānis Ozoliņš, kurš līdz tam bija Baumaņa vietnieks – labā roka
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X