Raidījumā Kolnasāta viesojas Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise Liena Šmukste, viņa tikko nospēlējusi lomu jauniestudējumā - Jāņa Joņeva un Mārča Lāča izrādē "Rīga. Urbānie mīti". 

Liena iepriekš ir nominēta arī par gada labāko aktrisi, pie jaunākajām lomām teātrī jāmin arī Māras Ķimeles iestudētā izrāde "Rudens Sonāte". Tāpat aktrisi var redzēt arī Lailas Pakalniņas jaunajā filmā "Ausma", kur viņa ir kolhoza priekšsēdētāja.

Liena Šmukste nāk no Līvāniem, patiesībā gan ir dzimusi Rīgā, bet trīs gadu vecumā ģimene pārcēlās uz Līvāniem. Rīgā nokļuva, lai mācītos amatierteātra režiju Kultūras skolā, vēlāk, kad jau strādāja teātrī, Latvijas Kultūras Akadēmijā (LKA) apguva arī dramatiskā teātra režiju.

"Es jau vispār neko nedomāju par aktrises karjeru, domāju, palīdzēšu saviem kursabiedriem [aktieriem], parādīšos ar viņiem fragmentā, un vakarā pēc tās rādīšanas man desmitos zvana un saka, ka jānāk uz pārrunām [JRT]."

Liena ir iestudējusi divas izrādes — "Prezidentes" ir LKA diplomdarbs, vēlāk arī izrādi bērniem "Sapņi kažokos", kura guva ļoti labas skatītāju atsauksmes. Liena stāsta, ka gribējusi radīt izrādi, kurā ar bērniem runā kā ar "normāliem" cilvēkiem.

Kam būtu jānotiek, lai aktiermākslas vietā nāktu režija? "Ja man nebūtu lomu, ko taisīt teātrī, tad droši vien, lai nesēdētu uz vietas, sāktu tajā virzienā kaut ko darīt."

Runājot par absurdu filmā "Ausma", Liena Šmukste atceras padomju laikus, savu bērnību: "Es atceros, kā mani uzņēma pionieros, ka bija jātur tā nozīmīte rokā, tur tas Ļeņins, tā zvaigznīte un nāk klāt tagad tur spraust un es atvērtu tādu nosvīdušu rociņu. Tas viss tik īsts, tik dzīvs likās, tāpat arī tā filma. Protams, kad skatījās kopā to filmu uz ekrāna, tad likās — ārprāts, ārprāts, paldies Dievam, ka tagad vairs nekā tāda nav, ka vairāk negribētos tādā absurdā dzīvot."

 

Bet Renāte Lazdiņa stāsta par dzīvnieku aizsardzības projektiem Latgales Zoodārzā Daugavpilī.

Latgales Zoodārs ir mazs, tomēr ar saviem dzīvnieku aizsardzības projektiem ir izpelnījies atzinību arī citur Eiropā. Zoodārzs pavairo purva bruņurupučus un sarkanvēdera ugunskrupi, kuri bijuši uz izmiršanas sliekšņa.

"Atceraties, kāpēc bija tieši bruņurupuči nindzjas tanī multenē. Kāpēc ne vardes? Jo bruņurupucis ir nepamanāms dzīvnieks, viņš vispār nav atrodams purvā, tāpēc viņu dabā var atrast nejauši — ja jums paveicas," tā par purva bruņurupučiem stāsta Latgales Zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš. Gan purva bruņurupučus, gan sarkanvēdera ugunskrupjus viņi atlaiž to dabiskajā vidē, turklāt sakārto arī biotopu, lai dzīvniekiem būtu kur atgriezties.

Tagad zoodārzs vēlas sākt jaunu projektu, kurā zem šosejām izbūvētu ejas mazajiem dzīvniekiem, bez tām šķērslis ir nepārvarams, skaidro Mihails Pupiņš: "Jums vajag skriet pāri 10 futbola laukumiem, jums nav kur paslēpties, temperatūra ir 300 grādi zem kājām, [uz] jums nepārtraukti šauj ar ložmetēju un uzbrūk šausmīgi briesmoņi, tūkstoš reizes lielāki par jums — tā aptuveni izskatās ceļš no tās vietas, kur vardes nārsto, uz to vietu, kur tās ziemos."