“Kolnasātā” diskuseja par Latgolys karūgu - voi Latgolai i latgalīšim ir vajadzeigs sovs karūgs, kū dareit ar asūšuo karūga lītuojumu.
Itūšaļt latgalīšu vydā lelu popularitati īmontuojs t.s. “Latgolys karūgs” tymsi zyli-bolti-tymsi zyls ar gierbūni viersā. Itū naoficialū simbolu lītoj privatpersonys, vairuokys bīdreibys, Latgolys parteja. Karūgu izmontoj ari pošvaļdeibu īstuodis, pīmāram, školys. Tīsa, lykums līdz vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem lītuot mynātū karūga variantu, par ituo simbola lītuošonu var ari sūdeit.
Vaicuojumu par karūgu skateja majā nūtykušajā 4. pasauļa latgalīšu saītā. Pījimtajā rezolucejā Latgolys planavuošonys regiona padūmei izsaceits aicynuojums oficiali apstyprynuot latgalīšu (Latgolys) karūgu bez gierbūņa i nūsaceit tuo lītuojuma kuorteibu. Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja nūruoda, ka Latgolys planavuošonys regiona padūmei nav tīseibu oficiali nūsaceit Latgolys karūga statusu. Regiona simboliku itūšaļt var apstyprynuot ar uoreju normativū aktu Saeima ci Ministru kabinets.
Diskusejā pīsadola: Aigars Zīmeļs, tierdznīceibys centra “Ūga” saiminīks, ari Preiļu nūvoda dūmis deputats, Māris Rumaks t.s. “Latgolys karūga” autors, “Baltic flags” menedžers, dūmneicys “Creative Museum” vadeituoja Ineta Zelča-Sīmansone, Latgolys partejis leidzprīkšsādātuojs i 12. Saeimys deputats Aldis Adamovičs i Latgolys planavuošonys regiona padūmis prīkšsādātuoja i Ludzys nūvoda dūmis deputate Alīna Gendele.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (7)
Latgolys karūgs radzams daudzejuos latgalīšu i cytu Latgolys patriotu mašinēs, autobusūs, kantorūs, veikalūs i sātuos, taipoš Latgolys karūgu redzim svātkūs, i Latgolys karūgu nas svātceļnīki sovūs guojīņūs iz Aglyunu. Nanūbrīdušī laksteituoji sovā jauneibys maksimazlizmā vys jau varātu turēt cīnā itūs ļaužu patriotiskuma jutūnis.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X