Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Galvenie secinājumi saistīti ar drošību, un jau kopš pirmās dienas, kad tika konstatēts pārkāpums, ir pastiprināti drošības pasākumi, skaidro "AirBaltic" viceprezidents Jānis Vanags.

Nesen sabiedrību pāršalca ziņa, ka Latvijas lidsabiedrības "Air Baltic" apkalpe īsi pirms reisa pieķerta alkohola reibumā. Nedēļas laikā aizturētajiem apkalpes locekļiem Norvēģijā jau bija uzrādīta apsūdzība un daļai piespriests reāls cietumsods.

Vanags skaidro, ka ieviestas papildus izlases veida pārbaudes, kā arī uzsākts process, lai būtu simtprocentīgas pārbaudes visiem, kas atbildīgi par drošību. Tāpat tiek papildus ieviestas drošīibas apmācības un būs arī uzticības telefona līnija. Vanags skaidro, ka arī līdz gadījuma Oslo "Air Baltic" bijušas vienas no stingrākajām drosības pārbaudēm Eiropā.

Savukārt uzņēmuma reputāciju pēc šī gadījuma var atjaunot tikai ilgstošā grūtā darbā tieši pievēršoties drošības standartiem. Bet Vanags noliedz, ka cilvēki būtu atteikušies lidot ar "Air Baltic" šī gadījuma dēļ.

"Aviokompānija rīkojas pareizi, ka mēģina stāstīt, kas tiek darīts, lai šādi gadījumi neatkārtotos," atzīst aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Linkaits piekrīt, ka šis gadījums ietekmē uzņēmuma reputāciju, jo šis ir pirmais vai viens no retajiem gadījumiem, ka gandrīz visa apkalpe pieķerta lietojot alkoholu. Tādi gadījumi līdz šim nav bijuši. Cilvēki, kas pirmo reizi lidos, un mēģinās interesēties, kas tā ir par aviokompāniju, uzdursies šādām ziņām, iespējams arī Norvēģijā čarterreisu tirgū kaut kādu ietekmi atstās šis gadījums.

Minētā lieta Norvēģijā tika izskatīta ātri un tas rosina runāt par tiesus sistēmas efektivitāti Latvijā.

"Tas varētu būt mēnesis," norāda Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža. "Ja pieņemam, ka šīs personas tika pieķertas pārkāpuma brīdī un savu vainu atzina, tad arī Latvijas Kriminālprocesa likums paredz vairākas vienkāršotas formas un attiecīgi īsākus procesus. Tas varētu būt mēnesis."

Šādas lietas izskatīšana nebūtu jāgaida gadu. Ilgaša arī norāda, ka vērojams samazinājums lietu izskatīšanas termiņos, bet arvien jūtamas krīzes sekas, jo no 2007. līdz 2009. gadam tiesu noslodze strauji palielinājās.

„Providus” asociētais pētnieks Gatis Litvins komentē, ka Latvijā zemā līmenī preventīvais tiesiskums. Proti, kādus pasākumus valsts nosaka, lai cilvēki, veidojot tiesiskās attiecībās, tās veidotu apzinoties, ko viņi dara, apzinoties tiesiskās sekas un lai tās būtu tiesiski drošas.