Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Vērtējot tikai Latvijas intereses, valstij nebūtu izdevīgi atsaukties Kijevas lūgumam un iesaistīties kā trešajai pusei Krievijas un Ukrainas strīdā Eiropas cilvēktiesību tiesā (ECT), taču Latvija varētu arī parādīt stāju un spēju iesaistīties ar padomiem Eiropas lietās, raidījumā Krustpunktā sacīja politologs Kārlis Daukšts.

Viņš atzina, ka Ukrainas lūgums Latvijai ir saprotams, jo Kijevai ir jāatrod ES valstis, ar kurām var konsultēties jautājumos, kas risināmi starptautiskajās tiesās un ECT. Pašlaik gan Krievija, gan Ukraina vaino viena otru masu slepkavībās un meklē sev sabiedrotos un advokātus. Bet Latvija, kas ir maza valsts un kas ir viens no galvenajiem Krievijas propagandas ienaidniekiem, palīdzot Ukrainai, var izsaukt vēl vienu „dekonstrukcijas vilni” pret valsti.

„Latvijai, egoistiski skatoties, nebūtu izdevīgi iesaistīties šajās lietās”, bet tā kā Latvija nākamgad būs Eiropas Padomes prezidējošā valsts, Ukrainas jautājums būs testa jautājums, kā Latvija var iesaistīties ar padomiem Eiropas lietu kārtošanā, norādīja politologs. „Es šo lietu vērtēju divējādi, tajā ir gan pozitīvi, gan ļoti spēcīgs propagandiski negatīvi aspekti,” sacīja Daukšts.

Eksperts arī atgādināja, ka saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām Krievijas iedzīvotāju acīs Latvija ir viena no galvenajiem Krievijas ienaidniekiem - pirmajā vietā ir ASV, un tad seko „milzīga kodolvalsts Latvija”, ironizēja Daukšts.

Viņš arī atgādināja, ka Latvijā ir daudz krievvalodīgo, un, ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzturēto „krievu pasaules” ideju, Latvijai tiek vairāk negatīvas propagandas, ap valsti tiek radīta histēriska atmosfēra.

Jau ziņots, ka ECT izskata trīs Ukrainas prasības pret Krieviju – par Krimas aneksiju, par ukraiņu bērnu nolaupīšanu, jo esot pastrādājuši separātisti, un par nelikumīgu aizliegumu iebraukt Krimā tatāru līderim Mustafam Džemilajevam. Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.