Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Partiju pārstāvji ir vienisprātis, ka Latvijā ir nepieciešama prognozējama nodokļu vide un nodokļu sistēmas stabilizācija. Diskusijas dalībnieki raidījumā Krustpunktā piekrīt tam, ko pirms nedēļas Latvijas Radio teica Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rinkēvičs, ka nodokļu sistēmu vajadzētu mainīt reizi četros gados pēc vēlēšanām.

Nedaudz atšķiras tikai „Vienotības” uzskats. Lolita Čigāne norāda, ka būtu labi vienoties par nodokļu politiku laika rāmī uz trim gadiem, jo jau šobrīd tiek pieņemts vidēja termiņa budžets, kas ir konkrēta gada un divu nākamo gadu budžets. Un „būtu labi šo redzējumu par konkrēto nodokļu politiku ielikt šajā rāmī”.

„Ja valsts nepelnīs naudu un neatgriezīsies trekno gadu domāšana, tad nekad naudas šajā valstī nebūs,” jautājumā, kā papildināt valsts budžetu, parliecināts Aigars Kalvītis no partijas „Vienoti Latvijai”. Viņš arī bilst, ka ēnu ekonomikas apkarošanai vairāk dos PVN shēmu atmaskošana, ne kontrabandistu ķeršana, ko svarīgu ēnu ekonomikas apkarošanā min Mārtiņš Bondars no Latvijas reģionu apvienības un Ivars Zariņš no "Saskaņas". Lolita Čigāne norāda, ka ir iespēja piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, bet ne visi uzņēmēji ir gatavi piesaistīt šos līdzekļus. Juris Pūce partijas „Latvijas attīstībai” uzskata, ka jānošķir vajadzības no iegribām, jo pirms vēlēšanām katrs ministrs sagatavo maksimālo vēlmju sarakstu, ko iesniedz Finanšu ministrijā, labi zinot, ka vairumu šo ideju neatbalstīs. Bet valsts budžetam ir iespējams augt arī neceļot nodokļu likmes.

Attiecībā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu Aigars Kalvītis atzīst, ka šis nodoklis būtu jāsamazina pamatpārtikas produktiem – graudaugu, gaļas, zivju  piena un dārzeņu produktiem uz 12 %, tas budžetā izmaksātu ap 94, 5 miljonus eiro, ko varētu kompensēt, nepaaugstinot iemaksas otrajā pensiju līmenī līdz pieciem procentiem un nepaceļot sociālā nodokļa iemaksas griestus lielo algu saņēmējiem. Par otrā līmeņa pensiju iemaksu nepalielināšanu gan viņam iebilst pārējie diskusijas dalībnieki.

Mārtiņš Bondars piedāvā PVN samazinājumu tikai veselīgai pārtikai un šo veselīgās pārtikas grozu veidot, izvērtējot budžeta iespējas kopā ar speciālistiem. Juris Pūce atzīst, ka PVN pamatlikme nebūtu jāmaina, jo izmaiņu ieviešana prasa lielas izmaksas. Viņš ir par diferencētas  samazinātas PVN likmes pakāpenisku ieviešanu pārtikai: precēm, ko ražo Latvijā būtu 5- 7 procentu PVN likme, precēm, ko apstrādā Latvijā – 12 procentu, pārējai ievestai pārtikai – pamatlikme. Ivars Zariņš norāda, ka nodokļu slogam jābūt taisnīgam un PVN vajadzētu samazināt pārtikai, medikamentiem un siltumam. PVN pamatlikme nebūtu jāmaina.

Vienīgi Lolita Čigāne iebilst pret samazinātas PVN likmes ieviešanu, jo pašreizējā ģeopolitiskajā situācija, kad Latvija ir apņēmusies līdz 2020. gadam aizsardzības budžetu palielināt līdz diviem procentiem no IKP, nevar atļauties PVN likmes samazināšanu. Turklāt samazinātais PVN tikai daļēji nonāk mazākturīgo cilvēku rokās. Liela daļa summas nonāk lielo tirgotāju rokās.