Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Studijā prezidenta amata kandidāti – Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības, Raimonds Vējonis no Zaļo Zemnieku savienības, Sergejs Dolgopolovs no „Saskaņas” un Nacionālās Avienības virzītais Egils Levits. Iztaujājam kandidātus par jautājumiem, kas viņiem varētu būt risināmi esot prezidenta amatā – runājam par premjera kandidātu izvēli, attiecībām ar Krieviju, sabiedrības integrāciju un bēgļu problēmu Eiropā.

Katrs no diskusijas dalībniekiem sniedz savu redzējumu par paša kā prezidenta prioritātēm gadījumā, ja tiks ievēlēts.

Mārtiņš Bondars uzskata, ka valsts prezidentam nākamajos 4 gados vispirms būs jāstrādā ar jautājumiem, kas saistīti ar nacionālo drošību. Otrs prioritāšu virziens - ekonomikas attīstība. Trešais - reģionālā politika, kas iet roku rokā ar demogrāfiju.Taču prezidenta iesaiste šo jautājumu risināšanā var būt ļoti dažāda, ņemot vērā valsts prezidentam noteiktās pilnvaras, - atklāj Mārtiņš Bondars.

Sergejs Dolgopolovs kā prioritāti prezidenta rīcībā redz - godīgi, taisnīgi pildīt to, kas rakstīts Satversmē. Bet redzeslokā jāpatur, pirmām kārtām, labklājība, jo tas arī ir ierakstīts Satversmē. No tā, cik normāla situācija ir sabiedrībā, lielā mērā atkarīga arī drošība. Stabila sabiedrība, vienota sabiedrība, saliedēta sabiedrība ir daudz spēcīgāks un stiprāks drošības garants par tankiem un lidmašīnām, - uzskata Sergejs Dolgopolovs.

Raimonds Vējonis piekrīt, ka ielākā daļa prezidenta pilnvaru noteiktas Satversmē, taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas visdrīzāk tuvākā laikā nemainīsies, prezidenta darba kārtībā būs drošības jautājumi, - gan ārējās,gan iekšējās. Būs arī ekonomisko jautājumu bloks un sociālās vienlīdzības un sabiedrības saliedētības jautājumi, kur parādās arī nepieciešamība likvidēt reģionālās atšķirības pašvaldībās, algu jautājumiun citi. 

Egils Levits telefonsarunā atklāj, ka prioritāri redz savu pienesumu Latvijas demokrātijas un tiesiskuma deficīta samazināšanā, jo neviena valsts nav pilnīga, arī Latvijā ir ko darīt. Un, norādot uz šiem deficītiem, stāvokli varētu labot. Viņš kā ārkārtīgi svarīgus pašreizējā situācijā min arī nacionālās drošības jautājumus, pie kam skatot tos plaši: ne tikai iekšējā un ārējā drošība, bet arī tas, kāda ir attieksme pret savu valsti. Vai mēs Latviju uzskatām par savu valsti, vai piedalāmies tās veidošanā, arī tas plašākā kontekstā ir drošības jautājums. Valsts apziņas stiprināšana, - uzsver Egils Levits, - ir jautājums par Latvijas valsts drošību. Arī Latvijas iesaiste NATO, līdzdalība tā aktivitātēs un NATO klātbūtnes stiprināšana. Tad, protams, ekonomiokas jautājumi, kas gan primāri neietilpst prezidenta funkcijās. Bet valsts prezidents var norādīt uz jautājumiem, kas var būt prioritāri arī Saeimai un valdībai tieši ekonomikas veicināšanā.

Tam gan iebilst Sergejs Dolgopolovs, uzskatot, ka prezidents ar likumdošanas iniciatīvām var veicināt ekonomiskos procesus, nevis norādot Saeimai un valdībai par to.

Egils Levits uzskata,ka Latvijā prezidentam noteiktās funkcijas ir pietiekamas, taču vēlas rosināt plašākas pilnvaras krīzes gadījumā.