Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krustpunktā dižens un sīksts Latvijas cilvēks, dzejnieks, atdzejotājs, domātājs, cilvēks, kurš septiņus gadus pavadīja stingrā režīma kolonijā par pretpadomju aģitāciju. Dzejas dienu un Knuta mēnesī studijas viesis Knuts Skujenieks.

Dzejnieks Knuts Skujenieks dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā, rakstnieka Emila Skujenieka ģimenē. Bērnību pavadījis Bauskas apriņķa Kurmenes pagasta “Mūru” dzirnavās (tagad Vecumnieku novadā). Mācījies Mūru pamatskolā, Jaunjelgavas vidusskolā un absolvējis Rīgas 2. vidusskolu. Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē un Maskavas Gorkija Literatūras institūtā.

1962. gada aprīlī apcietināts un apsūdzēts par pretpadomju aģitāciju un propagandu un par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu. Ticis notiesāts uz 7 gadiem stingra režīma kolonijā Mordovijā. 1989. gada 6. jūnijā ticis reabilitēts.

Pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata publicēta 1978. gadā. Saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā Kultūras darbinieka apbalvojumu, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un vēl vairākiem citu valstu apbalvojumiem. Skujenieks divreiz saņēmis Literatūras gada balvu — 2001. gadā par labāko atdzejas grāmatu un 2010. gadā par mūža ieguldījumu literatūrā.

Viņa darbi ir atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Pats viņš ir atdzejojis no ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas.

Jānorūdās līdz tādai pakāpei, lai vēlāk turpmākajā dzīvē nebūtu jānēsā sirdī apvainojuma niknums un rūgtums. Jāiemācās cilvēkus mīlēt, vēl daudz vairāk nekā līdz šim. Tas nav viegli, īpaši patlaban. Tu pati to saproti. Tā nav lēnprātība kristīgā garā, tā nav visu piedošana. No šādas aktīvi humānistiskas attieksmes ir atkarīga mana turpmākā pastāvēšana, - vēstulē sievai Intai rakstīja Knuts Skujenieks no izsūtījuma.

Dzejnieks atzīst, ka oktobrēns nav bijis, bet pionieris un komjaunietis gan. Un bijis diezgan aktīvs. Taču studiju gados jau sācis skatīties diezgan kritiski uz notiekošo. Un, studējot Maskavā, savu brīvdomības tiesu dabūjis klāt.

Tagad jaunatnei cita dzīve un citas intereses. No visām šīm te represijām paliks kāda rindkopa vēstures grāmatās. tai rindkopai obligāti jābūt, - uzskata Knuts Skujenieks. - Bet nevar piespiest bērnus, kas to nav redzējuši un to nesaprot. Tas pats par karu. Tagad jaunatnei ir savas problēmas.

Sarunā dzejnieks lasa savu dzejoli "Poga", kas tapis 1964. gadā Mordovijā, kur tikvien no mājām un Dzimtenes, kā (..) "Mūžs mans uz krūtīm deg tevis piešūtā pogā".