Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Kad pasaulē vai vietējās ekonomikās notiek pārmaiņas, žurnālisti parasti vēršas pie ekonomistiem ar lūgumiem skaidrot un prognozēt, kas notiek, kādi būtu vēlamie valdības lēmumi un jādomā, ka šīm publiski paustajām prognozēm ir nozīme cilvēku tālākajos lēmumos. Par ekonomikas zinātni un pieredzi, arī sabiedrību un politiku - par to saruna Krustpunktā ar ekonomikas zinātņu doktori, Latvijas zinātņu akadēmijas humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāju Raitu Karnīti.

Ekonomika, tas ir – tautsaimniecība, kā zinātnes pētāmais objekts pakļaujas zināmiem noteikumiem, tāpēc norises ilgtermiņā var labi paredzēt. Grūtāk prognozēt šā brīža notikumus.

To, ka būs krīze, zina daudzi eksperti, taču, dzirdot šos brīdinājumus, negribas ticēt nepatīkamajam. Par aizvadīto krīzi, no kuras vēl tagad atgūstamies, dzird daudz pārmetumu, ka neesam brīdinājuši. Bet tolaik uzņēmēji neticēja un pat smējās. Tā jau ir. To, kas patīk, to dzird, bet to, kas nepatīk – nedzird.

Uz jautājumu par nekustamā īpašuma cenām, un bija tādi, kas prognozēja, ka tās nekritīsies, akadēmiķe atbild, ka šis cenu kritums bija notiekošā sekas. Patiesais iemesls bija tautsaimniecības nestabilitāte. Tolaik stāvoklis finanšu sistēmā nebija tik kritisks. Arī Parex bija stabils, jo tolaik tika pētīta banku sistēma, ja dati bija patiesi, tad nebija slikti.

Politiķu interese ir palikt politikā. Kāpēc ir atļauta inflācija? Tas ir politiķu interešu dēļ, jo var parādīt labākus rezultātus. Bet tauta pacieš visu. Saprot, ka jāsavelk jostas ciešāk…

Šobrīd tautsaimniecībā briest tas, kas jau bija. Nekas nav darīts tautsaimniecības stabilizācijā. Mēs dzīvojam kapitālisma sistēmā, kur cilvēku vajadzības netiek pietiekami vērtētas. Būtu labi, ja par to runātu. Reformu mērķis ir darīt to cilvēku labā. Domāšana par cilvēkiem – ne tikai došana, bet iespēju radīšana. Mums šī sakarība nav īsti redzama. Nevar kā bagātajās valstīs… Vajadzētu tos savāktos nodokļu līdzekļus izmantot ne zivju, bet makšķeru pirkšanai.

Nepilnos 30 neatkarības gados ir izaugusi jauna paaudze. Ko viņi ir dzirdējuši? Daudz negatīvas informācijas. Redzējuši, ka daudzi brauc projām. Cilvēku Latvijā paliek aizvien mazāk. Demogrāfiju esam aizlaiduši. Pienāks brīdis, kad bez citiem cilvēkiem (iebraucējiem) nevarēsim. Jāaudzina patrioti. Ne tāds, kāds ir primitīvais patriotisms – ar primitīvu nacionālismu. Ja savlaicīgi par to nedomāsim, pienāks brīdis, kad tie citi sabrauks nekontrolēti, un tad neko ietekmēt nevarēsim. Tad latviešu valoda patiesi būs apdraudēta.

Visu nosaka ne jau valdība, ne oligarhi, bet cilvēku kopums. Katrs no mums. Daži domā, ka, nemaksājot nodokļus, neko jau īpaši sliktu nedaru. Taču katrs ar savu mazumiņu piedalās.

Finanšu krīze bija bezatbildības rezultāts. Ja savlaicīgi būtu process apturēts, tas tik smagi neietekmētu cilvēkus un valsti. 

Latvija ir maza un kompakta valsts. Transporta izmaksas ir mazas. Zemi nodokļi. Svaigs gaiss. Laba pārtika. Te ir apstākļi, lai radītu, darbotos. Pietrūkst cilvēkos pašpārliecinātības, ambīcijas…

Tos, kuri drūzmējas ap ministrijām, fondiem, neuzskatu par īstiem uzņēmējiem, - viedokli pauž Raita Karnīte. - Paskatieties uz tiem, kas strādā nemanāmi!

OECD ziņojumā Latvija minēta pirmajā vietā reformu ziņā. Taču tur ir ne tikai uzslava, bet arī ironija. Reforma ir laba, ja var izvērtēt un ņemt vērā kļūdas. Nereti – viena reforma nav beigusies, jau sākas nākamā…