Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Kopīgas Eiropas armijas izveidošana nav reāla un nav arī nepieciešama, katrai valstij ir jārisina savi ar drošību saistīti jautājumi, vienisprātis ir diskusijas dalībnieki raidījumā Krustpunktā.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nācis klajā ar aicinājumu izveidot kopīgu Eiropas Savienības armiju, lai Eiropa apliecinātu, ka ir nopietni gatava aizstāvēt savas vērtības. Šī nav pirmā reize, kad parādās šāda iniciatīva, bet šoreiz atšķirībā no citiem gadiem, Eiropa ir saskārusies ar nopietnu drošības apdraudējumu. Eiropas Komisija šo iniciatīvu apspriedīs vasarā, bet arī tagad daudziem ir šaubas, vai to izdosies realizēt praksē.

"Mans piedāvājums - savest kārtībā esošās lietas, nevis piedāvāt vīzijas, kas neiztur īsti reālpolitisko kritiku," norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

"Ja pozitīvi skatāmies uz šo Junkera paziņojumu, tad tālā vizionārā domāšanā tas daudziem asociējas ar kaut ko pozitīvu, jo daudzi gribam, lai Eiropa būtu drošāka. Ja skatās uz praktiskajiem šķēršļiem un ko bez vārdiem reāli ir darījušas ES valstis, tad esam redzējuši attīstību pretējā virzienā," vērtē Pabriks.

Pabriks atzīst, ka Junkera paziņojums ir ne tikai daudz saistīts ar drošības jautājumiem, kā "tiek izmantoti politiskā valodā kaut kādi simboli, lai arī ļoti grūtajā ES iekšpolitikā pateiktu, ka orientējamies uz kaut ko kopīgu".

Pabriks uzskata, ka ES valstīm ir jātiek galā ar mājas darbiem, kas ir patreiz. "Tas nozīmē aizsardzības, drošības budžeta palielinājums, labāka sadarbība starp ES dalībvalstīm, tajā skaitā beidzot spēt arī nodefinēt, kādā veidā, kad un cik ātri varam izmantot esošās kaujas grupas, protams, tas ir jautājums par militārās industrijas iesaisti. Daudz problēmu, kas jāatrisina, pirms ejam tālāk," uzskata Pabriks.

Kritiski ieceri vērtē arī Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons.

“Pirms sākam diskusiju par šo armiju, ir jādefinē, kas ir mērķis veidot šo armiju. Ir NATO, kas sargājis Eiropas mieru kopš 1945. gada. Ja NATO to nav spējis izveidot kopēju armiju, atļaušos apgalvot, ka idejas varētu būt vairāk fantāzijas, it sevišķi pie pašreizējā Eiropas Savienības aizsardzības budžeta samazinājuma,” analizē Garisons.

Arī bijušais Nacionālo Bruņotospēku komandieris Juris Dalbiņš atsaucas uz vēsturi un norāda, ka ideja par Eiropas armiju bija jau 20. gadsimta 50. gadā, bet tā arī nav īstenota. Dalbiņš uzskata, ka bizness un drošība nav tās jomas, kur augstākais būtu vērtības, bet gan intereses, un tāpēc arī nav iespējams vienoties. Arī idejai, ka ar ES armijas izveidi varētu iespaidot Krieviju, sen neviens netic.

“Nevajag veidot paralēlu struktūru NATO, patiesi lieka naudas šķiešana. Jāstiprina katras dalībvalsts aizsardzība, kas tai ir iedalīta NATO sastāvā, ja tā ir NATO dalībvalsts. Jāstiprina sava drošības struktūra, ne tikai armija, iekšējās drošības struktūra, lai spētu nodrošināt uzņemošās valsts funkciju brīdī, ja tiek ieslēgts attiecīgais pants, kas mums ir NATO vienošanās. Jāspēj izmainīt NATO regulas un NATO lēmumu pieņemšana un attiecīgi panti, kas nosaka, kas šobrīd ir reālais iebrukums vienā vai otrā dalībvalstī un kā mēs reaģējam," analizē Dalbiņš.