Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


"Tas ir konflikts Krievija ar ASV, un tas ir konflikts par lielvalsts statusu,” diskusijā raidījumā Krustpunktā norāda bijušais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis.

Jundzis arī norāda, ka "varam pasmaidīt, kāds lielvalsts statuss Krievijai, kurai ir viens vai divi procenti pasaules ekonomikā pretsvarā Amerikai ar 25 procentiem un Eiropai ar 15 procentiem. Bet vienā aspektā Krievija bijusi visu laiku un vēl pirms desmit gadiem bija lielvalsts – tas ir kodolpotenciāls". Viņš analizē, ka "vadzis bija pilns, kad Ukrainu, brāļu tautu ar visu teritoriju un arī zināmām stratēģiskām iezīmēm, ka to arī gribēja atņemt Krievijai, kā viņi to saprot". Tāpēc Krievijas iebrukumu Krimā un tālāko Putina rīcību Jundzis uzskata par reakciju bez īsti skaidras stratēģijas.

Par spīti mēģinājumiem rast risinājumu saspīlētai situācijai Ukrainā, miera šajā valstī nav joprojām. Pēdējas dienās ir iestājies trausls pamiers. Kādi ir situācijas attīstības scenāriji, ko vēl var darīt Eiropas Savienība un ko nozīmētu tiešāka ASV iesaistīšanās konfliktā, Krustpunktā studijā diskutē kādreizējie ārlietu ministri - Rihards Pīks un Jānis Jurkāns un bijušie aizsardzības ministri Tālavs Jundzis un Ģirts Valdis Kristovskis, kurš ir bijis arī ārlietu ministrs.

Domai, ka Putins vēlas sarunāties tieši ar ASV, piekrīt arī Jānis Jurkāns.

"Viņš grib dabūt pie sarunu galda amerikāņus. Viņam ne Merkele, ne Olans neder. Vai viņš to dabūs, izskatās, ka ne. Viņš sēž un domā, ko lai es izdaru, lai amerkāņi sāk ar mani runāt."

Jurkāns arī bilst, ka Minskas tikšanās laikā Eiropas Savienība ir iedevusi visu, ko viņš gribēja.

"Kāds būs Minskas 2 scenārija turpinājums, lielā mērā atkarīgs no Kijevas. Minskā Putins tās lietas ļoti veiksmīgi pārbīdīja uz Porošenko. Tagad Porošenoko jāgādā par mājas darbu izpildi," norāda Jurkāns.

Jurkāns apšauba, vai Ukrainas parlaments būs gatavs veikt nopietnas konstitucionālās izmaiņas, ko paredz Minskā mparakstītais dokuments. Tomē Jurkāns atzīst, ka jebkurš pamiera labāks nekā karš un akcentē, ka svarīga ir ASV un ES sadarbība, jo Ukrainas likteni, arī Eiropas miera vai kara likteni lielā mērā izšķirs, cik vienota būs ES un ASV.

“Putins ieinteresēts uzturēt ilglaicīgu konfliktu,” bilst Rihards Pīks. Ne visu laiku karot, bet uzturēt konfliktu, jo tas novājina valsti."

Pīks piekrīt, ka Putins ir zināmā mērā Minskas sarunu ieguvējs, jo Ukrainai ir jādomā par konstitucionālām izmaiņām, jāuztur iznīcinātie apgabali. Putins tikmēr noskatās, sūta ieročus un skatās, ko tālāk darīt. Pīks arī min, ka konfliktu Putins ir interesēts uzturēt, lai neļautu Ukrainai nostiprināties kā valstij, lai tā būtu piedēklis Krievijai. Kā arī iekšpolitisku apsvērumu dēļ, lai noturētos pie varas.

Jundzis vērtē, ka konflikts nedaudz noplok, jo Putinam trūkst stratēģijas. Visticamāk Ukraina paliks vienota valsts, izņemot Krimu. Ģirts Valdis Kristovskis norāda, ka daudz ir atkarīgs no tā, kā pašā Ukrainā veidosies iekšpolitiskie procesi un ir redzams, ka politiskie spēki aktīvi cīnās un ir pat mazāk konsolidēti kā tauta.

“Politiskie spēki cīnās, un nav brīnums, ka izmantos katru iespēju, lai mainītu valsts vadītājus, atzīst Kristovskis un vērtē, ka risinājumu izdosies rast, ja Ukrainai un Porošenko izdosies veiksmīgi noturēties un pavērst pozitīva stabilizācijas virzienā iesākto procesu.

Runājot par drošību Latvijā, Jundzis un Kristovskis atzīst, ka tiešas konfrontācijas iespēja starp NATO un Krieviju šobrīd ir izslēgta uz 10 vai pat 20 gadiem.