Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ģeopolitiskajām nesaskaņām nav svarīgākā loma naftas cenu vērienīgajā kritumā šobrīd, vērtē eksperti raidījumā Krustpunktā.

Naftas cenu kritums nav saistīts tikai ar politiku, tam pamatā tomēr ir biznesa intereses, atzīst diskusijas dalībnieki. Neviens no viņiem gan neņemas prognozēt, cik zemu varētu kristies naftas cenas. Taču visi ir vienisprātis – cenu svārstības būs, varbūt vēl arī kritīsies, bet pēc tam noteikti būs cenu kāpums.

„Naftas cena būtu samazinājusies tāpat, ja arī nebūtu konflikta ar Krieviju. Tam gatavojās lielie pasaules naftas uzņēmumi, bija prognozes, ka cenas kritīsies,” norāda uzņēmēja Baiba Rubesa. Viņa arī bilst, ka šobrīd mainās naftas tirgus, arī mainās naftas ieguves un padošanas valstis, arī apjomos. Ziemeļamerikā pieaugusi naftas ieguve. „Sāncensība un sacensība notiek lielā teritorijā par apjomiem un klientiem,” analizē Bubesa.

„Lielie piegādātāji negrib samazināt savus ieguves un eksporta apjomus, lai nezaudētu savu vietu tirgū,” vērtē „Providus” pētnieks, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš naftas cenu svārstību ekonomiskos aspektus.

„Ekonomikas attīstība ir cikliska,” norāda "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Viņš skaidro, ka šobrīd ekonomikas izaugsme kaut vai Eiropā ir lēnāka, tāpēc arī pieprasījums pēc naftas nav tik liels. Iepriekšējos gados investīcijas naftas ieguvē bija apjomīgākas, bet izaugsme ir lēnāka, nekā bija gaidīts, līdz ar to pieprasījums ir mazāks. Kazāks pieļauj, ka ģeopolitiskie faktori varētu būt veicinājuši straujāku cenu kritumu naftai, bet arī norāda, ka "stīvēšanās pašu naftas ieguvēju starpā" būtiski ietekmē cenas. Kazāks min, ka naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) "vienkārši ir izdomājuši, ka tos jaunos un agresīvos naftas ražotājus vienkārši nolikt pie vietas, nodzenot cenu lejā, lai viņi nobankrotē, pēc tam viņu īpatsvars un loma tirgū pieaugs un viņi varēs arī cenu pacelt".

Šo versiju apstiprina arī Āboltiņš, atzīstot, ka ekonomikas analītiķi to aplūko pēdējā pusgada laikā savās prognozēs.

Degvielas tirgotāju asociācija valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns arī piekrīt, ka OPEC mēģina izstumt konkurentus. Viņš min, ka vēl pirms diviem gadiem slānekļa gāzes un naftas iegūšanu ASV visi eksperti uzskatījuši par niekošanos. Tikai šogad nozare atzīst, ka ir notikusi revolūcija un ASV no lielākā importētājā drīz varētu kļūt par naftas eksportētājvalsti.

"No politiskā viedokļa Eiropā attiecībā uz slānekļa gāzes ieguvi Krievija nospēlēja būtisku lomu, lobējot to, ka videi kaitīgu un potenciālu nogruvumu radīšanu, kas daudzās valstīs, kur potenciāli varētu būt slānekļa gāzes ieguve, faktiski ir aizliegt,” atgādina Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Mārtiņš Kazāks bilst, ka slānekļa gāzes un naftas ieguves tehnoloģijas attīstas ātri un izmaksas, lai pieslēgtu jaunos urbumus, kļūst lētākas. Salīdzinoši dziļurbumi ir daudz dārgāki. Kazāks norāda, ka tas var mazināt "lielo spēlētāju" lomu.

Savukārt Baiba Rubesa ir pārliecināta, ka bankrotu naftas tirgū nebūs, stiprākie vājākos uzņēmumus pārpirks.