Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krīze, kas skārusi piena nozari, ir visnopietnākā, atzīst diskusijas dalībnieki raidījumā Krustpunktā.

"Krīzes ir bijušās vairākas, bet perspektīvā bilde nav bijusi tik drūma kā tagad. Toreiz šūpojās tirgus par savu sinusoīdu, bet mēs nezaudējām tirgus daļu, mēs nezaudējām pircējus (..) To, ka Krievijas tirgus pazudis pārredzamā laika periodā vairāku gadu garumā, tas ir skaidrs," vērtē Zemnieku saeimas  valdes priekšsēdētāja vietnieks z/s „Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis.

Viņš arī skaidro, ka paša vadītā saimniecībā piena iepirkuma cena ir kritusies par 30 procentiem.

Piena iepirkuma cenas ir kritušās un prognozē, ka tās turpinās vēl kristies Krievijas embargo un pasaules tirgus izmaiņu dēļ, šo pašu iemeslu dēļ apgrūtināts ir arī piena produktu eksports. Vai pamatotas ir ziņas, ka daudzām saimniecībām draud bankrots. Valsts nolēmusi atbalstīt nozari, lai mazinātu Krievijas pērn noteiktā embargo sekas, piena ražotājiem jau šogad piešķirs atbalstu kopumā 7,6 miljonu eiro apmērā, kas tiks novirzīts piena šķirņu slaucamo govju ciltsdarbam. Kā piena ražotāji un pārstrādātāji vērtē situāciju nozarē? Krustpunktā studijā diskutē Latvijas Piensaimnieku Savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe un Zemnieku saeimas  valdes priekšsēdētāja vietnieks z/s „Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis.

Tieši raidījuma laikā Briselē notiek Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) diskusija ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu par atbalstu Latvijas piena nozarei šajā grūtajā periodā. Ir pozitīvi signāli, ka sarunas notiek cerīgi.

Jānis Šolks atgādina, ka piena cenu neveido tikai Latvija un tās pārstrādātāji. „Nevar būt stāsts, ka kāds pārstrādes uzņēmums vai grupa spiež cenu uz leju. To nosaka tirgus,” atzīst Šolks. Viņš arī skaidro, ka, domājot tikai par ražotāju interesēm, no apmēram 30 - 40 procentiem piena, ko pārstrādā Latvijā, varētu atteikties. No Latvijā ražotā piena apmēram pusi izved. Tāpat mūsu tirgus ir ierobežots, bet runājot tikai par iekšējo tirgu, varētu kādu centu maksāt zemniekiem vairāk, bet, domājot par eksportu, cena ir ap 210, 4 eiro par tonnu. To arī var samaksāt. Turklāt industriālo piena produktu cena ir katastrofāli zema visā pasaulē.

Ingūna Gulbe piekrīt, ka vairāk Latvijas zemniekus un piena pārstrādātājus ietekmē zemā piena tirgus cena, ne Krievijas tirgus nepieejamība. Turklāt piena piedāvājums arvien pasaulē pieaug.

„Skatīties uz citiem un savādākiem produktiem, jo ēšanas paradumi pasaulē mainās,” iesaka Gulbe, vairāk domājot par ražotājiem. Ir jāizdomā virziens, kurā ejam un jāsaprot, ka tas prasīs ieguldījumu mārketingā. „Varbūt vienkārši jāskatās pavisam citā virzienā, nevis kā uzcelt vēl vienu lētāku vājpiena rūpnīcu, bet varbūt ražot kādu citu produktu. Tas nav vienkārši, tas ir ilglaicīgs un stratēģisks jautājums."

Ekonomists Andris Miglavs arī piekrīt, ka nevaram ietekmēt, pasaules tirgus procesus. Piena cenu relatīvais kritums Baltijas valstīs skarbāks un dziļāks nekā pārējās ES valstīs. Miglavs skarbi norāda, ka „mūsu sektors nedz mentāli, nedz ekonomiski nav bijis gatavs strādāt šādos apstākļos un arī šobrīd savā stratēģijā negatavojas darbam šādā situācijā”.

Miglavs bilst, ka Latvijā nav efektīvas biznesa ķēdes, sākot no saimniecības, beidzot ar pārdošanas tirgiem. Ražošanas ķēdes ir sadrumstalotas. Otrkārt, esošās ķēdes nav iekšēji efektīvas.