Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Eiroskeptiķi arvien ir skeptiski par eiro ieviešanu, optimisti pozitīvi vērtē pirms gada notikušo naudas reformu, lai arī piekrīt, ka eirozonai ir savas problēmas.

Krustpunktā studijā diskusiiā mikrouzņēmējs Andris Meļķis,  ekonomists Vilnis Zakrevskis, Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs Normunds Grostiņš un „Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Ojārs Kehris.

Ir apritējis gads kopš Latvija atteicās no savas nacionālās valūtas lata un pievienojās eiro zonai. Lai arī eiro pretinieku bija daudz, tomēr šķiet, esam pieraduši pie Eiropas vienotās valūtas un, zinot nestabilo situāciju Austrumos, iespējams, pat priecājamies par piederību pie lielo Eiropas ekonomiku valūtas.

Mikrouzņēmējs Andris Meļķis uzskata, ka eiro pretinieku viedoklis vairāk bija un ir balstīts iekšējā sentimentā. Arī igauņi, kad viņiem savulaik prasīts, kā patīk eiro, atbildējuši, ka tā ir nesmuka nauda, bet biznesā viss ir kārtībā, jo eiro ieviešana devusi daudz atvieglojumus. Tās pats sentiments vadīja mūs un tagad vada lietuviešus. Meļķis atzīst, ka arī pašam mājās ir daudz latu un santīmu monētu saglabāts. Tajā pašā laikā viņš piekrīt, ka eirozonai ir problēmas, bet “labāk, ja grimstam, to darām kopā ar Vāciju, jo ar to kuģi izpeldēsim”.

Vilnis Zakrevskis norāda, ka viss, par ko brīdināja eiroskeptiķi notiek, protams, sekas tām problēmām, ko dod pievienošanās eirozonai, redzēsim ilgākā laika periodā. Zakrevskis uzskaita trīs negatīvās lietas: “savas ekonomikas vadības instrumentus esam atdevuši nevēlētas finanšu oligarhijas Briseles ielikteņiem”; esam uzņēmušies svešu zemju parādus, zemju, kas ir daudz bagātākas, bet izšķērdīgākas par mums; esam iegājuši zonā, kas ne pēc viena ekonomista atziņas nevar darboties, pat aizstāvji norāda uz absurdām lietām eirozonas jautājumos.

Šim uzskatam piekrīt arī Normunds Grostiņš un vērtē, ka lielākās problēmas vēl priekšā. Latvijas Banka solījusi, ka eiro ir uzticama valūta un eirozona nesabruks, bet sabiedrība tam neticēja un arī tagad absolūtais vairākums uzskata, ka solītais nav kritis kabatā. Viens no solījumiem bijis, ka nepieaugs cenas, bet pirmajā pusgadā 87% uzskatījušie, ka cenas ir pieaugušas, 39 % teikuši, ka būtiski pieaugušas. Arī Grostiņš ir neapmierināts ar to, ka esam maksātāji eiro garantijas fondā un atbalstām bagātākas valstis.

“Šis gads nebija eiro zīmes gads,” vērtē Ojārs Kehris. Viņš bilst, ka ekonomiku šogad iespaidoja krīze Ukrainā, naftas cenu izmaiņas pasaulē un tehnoloģiju attīstība pasaulē. Kehris arī norāda, ka katrai naudai ir savas priekšrocībās – savas lielai naudai, savas mazai.