Situācija uz Latvijas autoceļiem ir kļuvusi kritiska. Bauskas novads ir aicinājis valdību izsludināt ārkārtas stāvokli.  Bauskas iedzīvotāji ir draudējuši bloķēt tranzītceļu uz Lietuvu. Taču arī citviet aina nav labāka. Bedres ir tādas, ka zemniekiem produkcijas savācēji draud atteikties braukt pakaļ precei, bet pasažieru pārvadātāji apsver iespēju pārtraukt pārvadājumus. Ko darīt? Kāds vispār ir risinājums šai patiešām nopietnajai situācijai? Diskutējam Krustpunktā. Studijā:no Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, uzņēmuma „Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, Fiskālās padomes loceklis un Swedbankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš. Telefonsarunā - Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Telefonintervijās: par bērnu nokļūšanu uz skolu - Daiga Rjabcova, par ceļu stāvokļa ietekmi uz uzņēmējdarbību - Bauskas novada Brunavas pagasta saimniecības «Sprīdīši»  SIA „Kāpostnīca” īpašniece Iveta Ļekūne, par ceļiem un pasažiru pārvadājumiem -  Latvijas Pasažieru Pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.

Raksturojot situāciju Bauskas pusē, telefonsarunā Daiga Rjabcova stāsta, ka pa viņu ceļiem auto brauc ar 10 – 15 km stundā, un bērniem, lai nokļūtu skolā, nepieciešamas apmēram pusotras stundas, kas nav normāli. Viņa uzskata, ka ar planēšanu nekas nav līdzams, lai grants ceļus sakārtotu.

Savukārt, uzņēmēja Iveta Ļekūne atklāj, ka pēdējās divas nedēļas nav bijis iespējams aizvest produkciju uz Lietuvu, un tas nes zaudējumus. Viņa gan priecājas, ka uz ceļa redzējusi greideri, taču atzīst, ka, lai gan dubļi ir katru gadu, bet tik daudz bedru un mikroautobusu salauzto atsperu nav bijis. Un uzskata, ka ar greideriem "acis nevar aizmālēt", vajadzīgs nopietnāks darbs. Vismaz jāber šķembas.

Edgars Tavars situāciju visā Latvijā vērtē kritiski. Un arī Aino Salmiņš piekrīt, ka aina vienāda. Pašlaik septiņas Vidzemes pašvaldības gatavs izsludināt ārkārtas stāvokli.

Ivo Ošenieks telefonsarunā ar nožēlu atzīst, ka pēc 25 neatkarības gadiem joprojām nevaram sakārtot ceļu infrastruktūru, taču pasažieru pārvadātāji labāk brauc pa sliktu asfaltu, ne pa sliktu grants ceļu, kur stieg iekšā.

Jānis Lange uzskata, ka nepieciešami kapitālieguldījumi. Pašlaik ir viena trešdaļa līdzekļu, kas nepieciešami, lai tikai uzturētu ceļus.

Aino Salmiņš kritizē līdzšinējo sistēmu, ka reformas taisa nozarēm, bet nav savietojamības. Ja veselības sistēmas reforma, tad jāsāk ar ceļiem. Ja skolēns uz skolu brauc 1,5 stundas, tas nav normāli. Skolai jābūt labākas sasniedzamības attālumā, un ceļam jābūt tādam, lai bez problēmām uz skolu nokļūtu.

Edgars Putra telefonsarunā informē, ka 2018. gada budžetā papildus ceļiem tiks novirzīti 25 miljoni EUR no 2016. gada akcīzes nodokļa pārpildes.

Mārtiņš Kazāks bilst, ka nauda jātērē saskaņoti. Nevar būt tā, ka viens taisa ceļu, otrs pēc laiciņa to rok augšā. Latvijā nav, kur naudu ieguldīt. Varbūt nepieciešams kāds speciāls fonds, kur naudu varētu ieguldīt arī pensiju fondi. Nevar tā vienkārši ceļiem paņemt naudu no pensiju fondiem, jo tā ir privāta nauda. Arī pieeja Eiropas fondu naudām mazinās. No 2020. gada būs citi noteikumi. Jāveido lielākas struktūras, kas pretendēs uz Eiropas fondu naudu, un jāveido sadarbība ārpus Latvijas.

Edgars Tavars atzīst, ka tā bija kļūda, kad 2008. gadā mainīja nosacījumus. Līdz tam ceļiem tika novirzīti 80% no akcīzes nodokļa. Jādomā, kā dzīvot tālāk, kā saglābt ceļus, izvērtējot, kuri katrai apdzīvotai vietai ir svarīgi.