Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Par izglītības kvalitāti neliecina tikai rezultāti centralizētajos eksāmenos vai skolu reitings, raidījumā Krustpunktā vērtē  Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Kvalitāti ir grūti definēt, tā rodas attiecību procesā starp skolotāju un skolēnu.

Viņa teiktajam piekrīt bijusī izglītības ministre Mārīte Seile un, atsaucoties uz pētījumu par izglītību, norāda, ka “izglītības kvalitāte ir tik laba, cik talantīgi ir skolotāji”.

Seile arī min trīs principus, kas ir kā obligāta sastāvdaļa, lai skola būtu laba. Pirmais – par skolotājiem kļūst talantīgākie skolu absolventi, viņi saprot, ko darīt klasē un kā palīdzēt dažādiem skolēniem, kā arī kopumā sabiedrībā valda uzskats, ka katrs skolēns var būt sekmīgs.

Roberts Ķīlis, atsaucoties uz savu tēva pieredzi, vērtē, ka laba skola ir tā, kurā bērni ir motivēti mācīties. Un nav svarīgi, vai tā ir skola Rīgas centrā vai visattālākajā pagastā.

Izglītības kvalitāte un pedagogu atalgojuma sasaite ar izglītības kvalitāti. Valdība 5.jūlijā, apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Savukārt 15.jūlijā apstiprināta pedagogu jaunā atalgojuma modeļa noteikumu pakete, kas saistīts ar pedagogu darba samaksas aprēķināšanas kārtību profesionālās ievirzes, profesionālās, speciālās un privātās izglītības iestādēs. Raidījumā Krustpunktā diskutējam par izglītības kvalitāti un vai paredzētais algu pieaugums ir garants arī izglītības kvalitātes pieaugumam. Kādas zināšanas būtu jāapgūst jaunajai paaudzei un ko var izdarīt jau šodien, lai uzlabotu izglītības kvalitāti Latvijā. Krustpunktā studijā Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, bijušie izglītības ministri Mārīte Seile un Roberts Ķīlis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.

Diskusijas laikā Seile norāda, lai nodrošinātu izglītības saturu, ir jāmaina arī pieeja pedagogu sagatavošanā, gan ietverot topošo skolotāju atlasi, gan krietni palielinot prakses proporciju. Nav normāli, ka cilvēki, kas īsti nav bijuši klasē un nav saņēmuši atbalstu praktiski strādājot klasē, kļūst par skolotājiem”.

Ķīlis vērtē, ka sociāli ekonomisko nevienlīdzību sabiedrībā rada nepieciešamība algot vecākiem privātskolotājus saviem bērniem, lai viņi sasniegtu tādus rezultātus, lai iestātos augstskolā. Tie, kas nevar atļauties, tiem jāiztiek ar skolā piedāvāto. 

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure, atsaucoties uz Daugavpils skolotāju teikto, norāda, ka finansiālā motivācija būs arī motivācija skolotājiem celt izglītības kvalitāti.

Skolotāju atalgojuma jaunais modelis, kuru jūlija sākumā apstiprināja valdība, nav īsti izglītība sistēmas reforma, bet gan tikai grāmatvediska korekcija, vērtē Ķīlis, piebilstot, ka šīs izmaiņas nerisina arī kvalitatīvas izglītības pieejamības problēmu. Seile atzīst, ka Ministru kabineta apstiprinātais pedagogu algu modelis ir labāks nekā iepriekšējie, bet vēl daudz darāmā.