Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Mērķi darbam Saeimā jaunievēlētiem deputātiem no sešām dažādām partijām ir atšķirīgi, bet visi viņi pārliecināti, ka ir jāstrādā, lai panāktu pozitīvas izmaiņas konkrētās jomās un valstī kopumā.

Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore norāda, ka viņam ir skaidra vīzija, ko paveikt Saeimas darbā. Viņš bilst, ka politikā iesaistījies ja ar filmu “Padomju stāsts” un strādājot Saeimā viņš vēlētos risināt jautājumus, kas saistās ar padomju okupācijas sekām un īsti nav risināti. Šnore vēlētos šos jautājumus kārtot valsts iekšienē, kā arī informēt Rietumus par to, kas mums svarīgs.

Hosams Abu Meri (Vienotība) atzīst, ka viņš kā ārsts politikā izvēlējies iet, lai vēl vairāk darītu veselības sistēmā, kur daudz problēmu un daudz darāmā.

Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) skaidro, ka viņa izvēle iet politikā nav spontāns lēmums, ne arī popularitātes meklējumi, par to ilgi domājis un apzināti virzījies uz šo mērķi. Līdzīgi viņš izvēlējies pēc sporta gaitu beigšanas pievienoties Nacionāliem bruņotiem spēkiem, līdzīgi viņš izvēlējies svarcelšanu, kas nav populārākais sporta veids.

Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa) komentē, ka viņa, lai arī startējusi vēlēšanās, nav bijusi pārliecināta par to, ka ievēlēs. Viņa atklāj, ka pati dzīvo Zolitūdē un jau saņēmusi komentārus, ka ievēlēta kā “Zolitūdes balss”. Tāpēc viņai ir sajūta, ka aiz muguras ir daudz cilvēku, ja to nebūtu, būtu grūti. Pēc Zolitūdes traģēdijas viņa aktīvi iesaistījusies sabiedriskā darbā un pat nācies aiziet no algota darba, jo darba devējs norādījis, ka pārāk maz spēkus iegulda viņa biznesā. Ločmele-Luņova arī akcentē, ka Saeimā ir “grūti ar cilvēciskām attiecībām”. “Gaidīja, ka cits citam smaidīsim,” atzīst deputāte un norāda, ka politikā grib atdalīt cilvēciskās attiecības no politiskām interesēm.

Silvija Šimfa (No sirds Latvijai) uzskata, ka darbs Saeimā šobrīd ir kā vainagojums tam darbam, kam pievērsusies kopš Tautas frontes laikiem, strādājot pašvaldībā un Pašvaldību savienībā. Viņa norāda, ka, strādājot pašvaldību savienībā redzējusi, ka plaisa starp augstāko varu Rīgā un reģioniem veidojas arvien lielāka, tāpēc arī viens no viņas mērķiem darbam Saeimā būs “pašvaldību nozīmes stiprināšana un atjaunot to patieso lomu un varēšanu valsts lietu kārtošanā”.

Jānis Ruks (Latvijas Reģionu apvienība) par savu izvēli piedalīties Saeimas vēlēšanās bilst, ka “iestājās tāda brieduma sajūta, ka esi gatavs iet uzņemties atbildību par Latvijas valsti, par cilvēkiem, kas riņķī”. Līdz šim Ruks 30 gadus bijis saistīts ar mežsaimniecības nozari un bijis arī pašvaldības deputāts. Runājot par darbu Saeimā, viņš norāda, ka negrib būt kritizētājs, bet centīsies identificēt problēmu, ja tāda būs, un konstruktīvi to risināt. Kā konkrētu piemēru ekonomikas uzlabošanai no mežsaimnieka viedokļa viņš min par egļu audžu nociršanu, kuras nocērtot noteiktā laikā, iegūtu caur iedzīvotāju ienākumu nodokli papildus apmēram pusotru miljonu.

Visi jaunievēlētie deputāti atzīst, kas sastopas ar cilvēku neizpratni par savu izvēli iesaistīties politikā.