Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Īsti skaidrības par to, ko grib panākt Krievija, iesaistoties sadursmēs ar Ukrainas armiju, un kādus stratēģiskus mērķus izvirza, gandrīz nav iespējams. Tie pa lielākai daļai ir pieņēmumi un minējumi, raidījumā Krustpunktā vērtē politologs Kārlis Daukšts.

Aizvadītā nedēļas nogale Ukrainas pilsētai Mariupolei bija smaga un asiņaina, prokrieviskie kaujinieki apšaudīja pilsētu ar smago artilēriju, ir daudz bojā gājušo un ievainoto. Smagas kaujas norisinājās arī Donbasā, kur karadarbība ilgst jau sen. Ja vēl pirms pirms nedēļas Eiropas Savienībā vīdēja doma, ka sankcijas pret Krieviju varētu mīkstināt, tad tagad runa ir par to, ka tās būs vēl jāpastiprina.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirmdien sacītais, ka Ukrainā karo NATO bataljons ir savāds, taču bīstams signāls, uzskata Daukšts.

„Notikusi konsolidācija Krievijas elites augstākajos slāņos, un virsroku ir guvuši agresīvi militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvji un bruņoto spēku pārstāvji, kas konsolidējušies ap Putinu,” bilst Daukšts. Savukārt oligarhi, kam sankcijas ir neizdevīgas attālinājušies un atstumti malā.

„Manuprāt, tomēr bija cerības, ka šis trieciens Maruipolei dos iespēju ieņemt šo stratēģiski svarīgo pilsētu un izveidos sauszemes koridoru ar Krimu. Tas bija viens no svarīgākajiem mērķiem," komentē Daukšts.

"Šis bija izlūkmēģinājums, kā rīkoties tālāk, un pārbaudīt pasaules reakciju, kura bija mazliet novēlota," turpina Daukšts. Tikai ceturtdien būs ES ārlietu ministru tikšanās Briselē.

Runājot par kādu iespējamu konflikta risinājumu, Daukšts uzskata, "kamēr nebūs iesaistījies tieši Baraks Obama un nebūs mēģinājums vienoties, vai kaut kādā veidā ASV un Krievija nebūs atradusi minimālu sarunu tempu šajos jautājumus, tikmēr Eiropas Savienības sankciju jautājums nedaudz buksē, ir nedaudz iepinies savus paziņojumos, bet reālas ietekmes nav".