Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vērtējot rubļa vērtības krišanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, DnB Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš raidījumā Krustpunktā bilst, ka dažādām Latvijas nozarēm tā būs dažāda. Saistībā ar pārtikas eksportu, konkrēti zivju produktiem, ko Krievija pati nevar saražot, Strautiņš uzskata, ka problēmu nebūs. Līdzīgi viņš vērtē  arī medikamentu eksportu. Sarežģītāka situācijā varētu būt mašīnbūvē un transporta nozarei, tieši tai tranzītam, kas saistīts ar Rietumu – Austrumu virzienu, nogādājot patēriņa preces. Šajā jomā jau ir sarežģījumi. Lielo tranzītu Austrumu – Rietumu virzienā nekad nav ietekmējusi Krievijas ekonomikas situācija.

Savukārt bankas „Citadele” Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Jansons bilst, ka "vispareizāk būtu durvis ciet nevērt, bet uztver Krievijas tirgu kā bonusu. Kad pieejams, tad izmantot iespējas, kad durvis aizveras, lai tas nedraud ar uzņēmuma bankrotiem".

Ekonomists Uldis Osis uzskata, ka mēs strauji neizjutīsim Krievijas ekonomikas pakāpenisku stagnēšanu, jo recesijas process notiek lēnām. Ja būtu straujš sabrukums, ir grūti kaut ko pateikt. Viņš norāda, „jo sliktāk būs Krievijai, jo mums noteikti labāk nepaliks. Cerēsim, ka nepaliks īpaši sliktāk. Mēs no tā neiegūsim pilnīgi neko”.

"Ar Krieviju nevar saistīt lielu nākotni ekonomikā, bet nevar aizmirst, ka pasaules ekonomika vispār  sabremzējas," turpina Osis un norāda, ka Latvijas priekšrocība ir tā, ka mums vieglāk atrast nišas pasaules tirgū kā nelielai valstij ar nelielim uzņēmumiem. Tās vienmēr var atrast, pat vissliktākajā situācijā.

Strautiņš atzīst, ka kaut kāda sadarbība vienmēr būs ar Krieviju, tajā pašā laikā tas nav mūsu lielākais eksporta tirgus. ES Latvija pārdod daudz vairāk.

 „Sankcijas nav vienīgais faktors, kāpēc krītas Krievijas rubļa vērtība,” norāda Strautiņš raidījumā Krustpunktā. Sankcijām kaut kāda ietekme ir, bet tā nav galvenā, turpina Strautiņš, atzīsto, ka Krievijas rubļa vērtība sāka mazināties jau pagājušā gada sākumā un vēl pirms notikumiem Krimā bija stipri kritusies, bet pavasarī atkal kāpa. Šobrīd rubļa vērtības kritumu var saistīt ar naftas cenu mazināšanos, kā arī pēdējās dienās pasaules finanšu tirgos notiek izteikta „bēgšana no riska”. Krītas riskantāko valstu parādzīmju vērtība, drošākām vērtspapīru vērtība aug, norāda Strautiņš

„Krievijas ekonomika gan pirms 90. gadiem, gan pēc vienmēr bijusi strukturāli vāja,” atzīst Osis. Kad naftas cenas, kas ir viens no galvenajiem Krievijas resursiem un eksporta pozīcijām, bijušās pietiekami augstas, strukturālais vājums kompensējās. Līdz ko cenas samazinās, vājums parādās. Šis ir tas brīdis.”

„Naftas cenu kritums un rubļa vājums viens otru kompensē,” komentē Jansons. „Naftas cena rubļu izteiksmē nav praktiski mainījusies un arī budžeta ienākumi nav būtiski mainījušies. Bet budžets nesastāv tikai no naftas. Ir vēl pārējā ekonomika, kur ieņēmumi krītas.Cilvēki spiesti līdzekļus vairāk tērēt pamatvajadzībām. Importa precēm cenas pieaugušas. Vidusslānis Krievijā to izjūt visvairāk."