Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Lai gan mediji vairāk ziņojot par nesaskaņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tas pērn esot sasniedzis labākos rezultātus pēdējo gadu laikā visās savās darbības jomās – šādu viedokli nesen pauda Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs un bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs no „Vienotības”. Citās domās gan ir viņa partijas biedre, premjerministre Laimdota Straujuma. Viņas uzdevumā pirms nedēļas izveidota KNAB šefa Jaroslava Streļčenoka darba izpildes novērtēšanas komisija. Turpinās arī daudzās tiesvedības starp KNAB un tā darbiniekiem, kurās pieņemti vairāki birojam nelabvēlīgi spriedumi. Streļčenoks gan apgalvo, ka šīs prāvas KNAB resursus noslogojot nebūtiski. Birojs joprojām spēj izmeklēt sarežģītas lietas, un drīzumā prokuratūrā nonākšot tā dēvētā oligarhu lieta, sola KNAB priekšnieks. Vai KNAB iestigšana iekšējos konfliktos patiešām ir tikai mediju radīts mīts?

Saiemā secina: KNAB strādā labi

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē deputāti uzklausa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, kurš atskaitās par KNAB padarīto pagājušajā gadā. Dažādi skaitļi, rādītāji un pieauguma procenti birst kā no pārpilnības raga. Deputāti pie jautājumu uzdošanas tiek tikai pēc 40 minūtēm gara Streļčenoka monologa. Labi sagatavojies ir arī apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs no „Vienotības”. Viņš sēdes beigās deputātiem priekšā nober vēl virkni rādītāju: viens bijis „otrais lielākais sešu gadu laikā,” cits – „trešais lielākais astoņu gadu laikā,” ir arī „visa biroja pastāvēšanas laikā lielākais telefona zvanu skaits” uz uzticības tālruni. Tātad uzticība KNAB sabiedrībā pieaug, nevienam deputātam neiebilstot, rezumē Loskutovs.

Loskutovs secina, ka “tas, kas laiku pa laikam diez gan uzstājīgi izskan publiski, ka KNAB dzīve ir apstājusies, tāpēc, ka ir iekšējās domstarpības, ir neobjektīvi un negodīgi pateikts visai sabiedrībai”.

Visai gludajā sēdes gaitā ir vien pa kādam darvas pilienam. Neveiklos brīžus galvenokārt sagādā KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Jankovs no „Delnas,” kurš jautā par KNAB zaudētajām tiesvedībām ar atlaistajiem vai disciplināri sodītajiem darbiniekiem.

“Šie procesi man nav nebūtiski,” atbild Streļčenoks. “Bet tie nesastāda to darbu, kuru dēļ esmu biroja priekšnieks. Ja justu, ka šis jautājums skartu 90 procentu funkciju, es arī ietu prom. Bet šis jautājums skar labi ja vienu porcentu no visa darba.”

Arī to, ka no darba KNAB ir aizgājis tā dēvētās oligarhu lietas izmeklētājs Jānis Baumanis, Streļčenoks uztver tikpat mierīgi.

“Varu jūs informēt, ka ar oligarhu lietu nodarbojas vesela izmeklētaju grupa,” skaidro Streļčenoks. “Procesa virzītājs, persona, kas iet prom, bija nozīmēta pēdējā mēneša laikā.”

Oligarhu lieta ir viens no KNAB jājamzirdziņiem jau dažus gadus. Savukārt pērn no KNAB sasniegumiem apkarošanas jomā dažas lietas patiešām var izcelt: prokuratūrai nodots vēl viens process pret Vladimiru Vaškeviču, šoreiz – par mēģinājumiem ietekmēt liecinieku ar 3 miljonu eiro kukuli. Tāpat kriminālvajāšanai nodota apjomīgā „Daugavpils siltumtīklu” lieta, kurā aizdomās tiek turēts bijušais pilsētas vicemērs un ir aizdomas par 850 tūkstošu eiro izkrāpšanu, kur cietušo lomā ir arī pašvaldību uzņēmumi. Savukārt rudenī notika kratīšanas Rīgas apgabaltiesā, un šajā lietā par kukuļņemšanu un starpniecību kukuļošanā aizdomās tiek turēta tiesnese Iveta Bērziņa.

Streļčenoks interviju sola pēc Lieldienām

Atgriežoties pie oligarhu lietas, lielāku satraukumu KNAB priekšniekam ziņās par tās izmeklētāja aiziešanu radīja atgādinājums, ka Baumanis savulaik ir kritizējis Streļčenoku. Arī tas, ka KNAB oficiālais komentārs prasīts tikai pēc tam, kad paziņots par faktu. Pārmetumus par to, ka mediji ziņās neiekļaujot biroja viedokli, KNAB ir paudis pat oficiāli, piemēram, aicinot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi vērtēt, vai tāpēc nebūtu jāsāk administratīvā pārkāpuma lietas pret sabiedriskajiem medijiem.

Arī šajā sižetā izvērsts KNAB oficiālais viedoklis dzirdams nebūs. Uz KNAB preses sekretārei nodoto ziņu, kurā pausta vēlme intervēt Streļčenoku par to, vai patiešām biroja darbu netraucē iekšējie konflikti un tiesvedības, KNAB pārstāve Inta Nolle paskaidro, ka priekšnieks nevar atrast laiku intervijai, jo tieši tagad viņam ir ļoti saplānots laiks darbs ir saplānots un nevar izbrīvēt. Streļčenoks esot gatavs runāt pēc Lieldienām. Arī atkārtoti lūgumi neko nemainīja.

Galu galā interviju Streļčenoks apsolīja, taču tā patiešām notiks tikai pēc Lieldienām programmā „Labrīt”.

Slepenais KNAB darbinieks Roze

Bez panākumiem ilgāku laiku ir arī mani mēģinājumi sarunāt interviju ar cilvēku, kuram kopš februāra uzticēta priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos pienākumu pildīšana. Tas ir Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze, kuru Streļčenoks pirms gada pieņēma darbā bez konkursa. Beigās KNAB preses sekretāre paziņo, ka Roze runās tikai pa telefonu un komentēs tikai oligarhu lietu.

“Varam informēt, ka lietā izmeklēšana turpinās un lai netraucētu izmeklēšanas gaitu, KNAB plašākus komentārus uz doto brīdi nesniegs. Tiklīdz būs jauna publiskojama informācija, birojs par to informēs,” sausi skaidro Roze un no citiem jautājumiem izvairās.

KNAB preses pārstāve Nolle skaidro, ka Rozes identitāte un izskats tiek sargāta, jo viņš esot slepens darbinieks. Neatbildēts gan paliek jautājums, kāpēc Streļčenoks viņam ir uzticējis pildīt pienākumus vienā no publiskākajiem KNAB amatiem. Nav arī skaidrs, cik lielā mērā Rozem uzticas apkarošanas blokā strādājošie, jo viņa pienākumos ir arī veikt dienesta pārbaudes par darbinieku pieļautajiem pārkāpumiem.

Kāpēc darbu KNAB atstāja Baumanis?

Bijušais KNAB izmeklētājs Jānis Baumanis ar jauno priekšnieka vietnieku darbā saskarties nepaguva. Marta vidū pēc uzvaras konkursā viņš sācis strādāt par zinātniski analītisko padomnieku Augstākajā tiesā. Savu lēmumu mainīt darbu viņš skaidro ar vēlmi profesionāli pilnveidoties. KNAB mājienus par to, ka darbinieki biroju parasti pamet lielākas algas dēļ, runājot par sevi, Baumanis neapstiprina. Kā KNAB izmeklētājs ar visām piemaksām viņš mēnesī saņēmis apmēram tikpat, cik tagad tiesā.

Par oligarhu lietu Baumanis runā ļoti piesardzīgi. Viņš negribīgi komentē versiju, ka par izmeklēšanas grupas vadītāju un procesa virzītāju viņš ticis iecelts, lai dotu izmeklēšanai jaunu sparu. Tas esot bijis galvenokārt saistīts ar procesuālo darbību specifiku. Tāpat Baumanis apgalvo, ka neapšauba birojā palikušo kolēģu spēju turpināt lietas virzību.

Savukārt „Streļčenoka kritiķa” titulu Baumanis komentē, norādot, ka raksti, kas saistīti ar ... nav saistīti ar viņa aiziešanu no biroja.

“Kad arodbiedrība publiski vērsās pie sabiedrības par notiekošo, tas bija tas brīdis, kad tika pieņemti rīkojumi un nolēmumi, kuri tiesā tiek skatīti, analizēti, kuros, kā jau šobrīd var redzēt, tiek pieņemti tiesas nolēmumi par labu darbiniekiem, kurus mēs publiski toreiz centāmies aizstāvēt,” komentē Baumanis.

KNAB tiesāšanās ar darbiniekiem

Par KNAB tiesāšanos ar darbiniekiem ir dzirdētas divas galējības. Viena – Streļčenoks tikai gribot, lai darbinieki, kas pieraduši nepildīt savus pienākumus, beidzot sāktu strādāt. Otra – Streļčenoks esot tirāns, kas dažādi vajājot viņam netīkamos cilvēkus. Kā ir patiesībā? Baumanis aicina sagaidīt Streļčenoka novērtēšanas rezultātus, pats no komentāriem atturas, tikai norāda, ka šajā procesā piedalās arī KNAB arodbiedrība un uzskata, ka vērtējums sniegs objektīvu skatījumu uz situāciju.

Savu vērtējumu Streļčenoka darbībai KNAB arodbiedrība un nevalstiskās organizācijas iesniedza pagājušajā nedēļā. Noprotams, ka vairumam viedoklis ir kritisks, tomēr pozitīvi Streļčenoku novērtējusi Latvijas Juristu apvienība.

“Tur būs, protams, dažādas atzīmes, bet kopumā, kā es sapratu, būs pozitīvs vērtējums,” Latvijas Radio ziņās atzina apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka. (..) No sava viedokļa varu pateikt, kā šādu iestāžu priekšniekam pienākums būtu sadalīt iestādei uzticētās funkcijas darbinieku starpā tā, lai panāktu maksimālo efektivitāti. Bet ne tikai funkciju sadale, bet arī piešķirot materiāli tehniskos līdzekļus un efektivizējot viņu darbu tā, lai šīs astoņas stundas, ko pavada, lai nestu pēc iespējas labvēlīgāku attieksmi. Priekšnieka pienākums ir pārbaudīt, vai padotie pilda šos darbus, ja pilda, skatīties, lai rezultāts tiktu saniegts.

Streļčenoka kā prasmīga vadītāja reputāciju gan nestiprina gadījumi, kad tiesa ir apmierinājusi atlaisto KNAB darbinieku prasības par atjaunošanu amatā. Šobrīd šādas darbinieces ir divas – bijusī KNAB priekšnieka vietniece, tagad juristes amatā pazeminātā Juta Strīķe un no Juridiskās un personālvadības nodaļas savulaik atlaistā Ilze Draveniece.

KNAB arodbiedrība jau ir aprēķinājusi, ka tiesas atceltā Strīķes atlaišana birojam izmaksājusi vairāk nekā 8,5 tūkstošus eiro, un uzskata, ka tie būtu regresa kārtībā piedzenami no Streļčenoka vai citām biroja amatpersonām. Biroja oficiālais komentārs ir, ka Streļčenoks jau ir uzdevis izvērtēt iespējamo KNAB amatpersonu atbildību saistībā ar šiem izdevumiem.

Savukārt Dravenieces vadītā nodaļa rudenī reorganizācijas rezultātā tika likvidēta, tāpēc viņa pieņemta citā – zemākā un mazāk atalgotā amatā. Draveniece gan uzskata, ka viņas iepriekšējais amats birojā nav likvidēts, bet gan formāli mainīts tā nosaukums, tāpēc ir vērsusies pie tiesu izpildītāja. Jaunākajā ar šo lietu saistītajā tiesas lēmumā ir norādīts: KNAB spriedumu ir izpildījis pēc saviem ieskatiem, neņemot vērā, ka ir atjaunojams darbinieces iepriekšējais stāvoklis. Līdz ar to spriedums par Dravenieces atjaunošanu amatā ir izpildīts vien daļēji, tāpēc tiesu izpildītājam būtu jāsastāda akts par sprieduma nepildīšanu.

Runāt ar atpakaļ darbā pieņemto darbinieci oficiāli – kā ar biroja pārstāvi – KNAB neļāva, jo viņas kompetencē neietilpstot jautājumi par personālvadību. Tāpēc intervijai tiekamies kafejnīcā, un tajā Draveniece sniedz savu personīgo viedokli – arī par to, kāpēc viņa pirms pusotra gada tika atlaista no darba KNAB

“Visas tās lietas, ko atklāju, pildot Juridiskās un personālvadības daļas vadītājas pienākumus, bija dažādas prettiesiskas darbības, arī lēmumi, kas tika pieņemti no priekšnieka puses. Kad šis jautājums netika atrisināts biroja iekšienē, mans pienākums bija informēt par to Ministru prezidentu. Protams, ka pēc šādām manām tiesiskām darbībām, kuras man kā amatpersonai bija pienākums izpildīt arī sekoja KNAB priekšnieka varas izrādīšana,” komentē Draveniece.

Pašas pieredze Draveniecei liek ironizēt par to, ka Streļčenoks gada sākumā parakstīja memorandu par apņemšanos ieviest trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu.

“ (..) cik tad pats birojs ir darījis, kaut gan viņš uzskatāmi nāk ar lozungiem, ka tiek aizsargāti trauksmes cēlāki, kas tad notiek ar visiem biroja darbiniekiem, kas atļāvušies izteikt viedokli par to, kas notiek birojā,” vērtē Draveniece.

Tāpat Draveniece uzskata, ka Streļčenoka apgalvojumi par to, ka tiesāšanās ar darbiniekiem viņam neatņemot daudz laika, neesot patiesi.

Par ko Streļčenoks mēdz prasīt darbinieku paskaidrojumus? “Pēc “Daimler” un Latvenergo lietas mēs esam pierādījuši, ka varam, neskatoties uz demotivējošo situāciju birojā, varam diez gan augsti profesionāli un kvalitatīvi veikt darbu,” teica KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore sižetā par „Daugavpils siltumtīklu” lietas nodošanu prokuratūrai, izraisīja KNAB priekšniekā dusmas. Šikore, kurai atļauju sniegt oficiālu interviju KNAB nedeva, tagad par notikušo pauž personīgo viedokli.

“Bija jāraksta paskaidrojums, kāpēc es šādu frāzi esmu pateikusi. Kāpēc es to pateicu? Es varu atkārtot vēl un vēlreiz, ka situācija ir ļoti demotivējoša. Arī konkrētajā situācijā bija daudzas negatīva rakstura darbības pret procesa virzītāju, kas vadīja “Daugavpils siltumtīklu lietu. Šo darbību rezultātā varēja ciest pats izmeklēšanas process. Konkrēti, tika sākta dienesta pārbaude pret procesa virzītāju un viņa pārdzīvoja ļoti emocionāli negatīvus brīžus, jo dienesta pārbaude bija nepamatota,” komentē Šikore.

Šikore vairāk nekā gadu pildīja arī KNAB priekšnieka vietnieces pienākumus, kas, kā jau minēts, tagad nodoti Jānim Rozem. Taču arī Izmeklēšanas nodaļas vadītājas galvenie pienākumi, kas saistīti ar izmeklēšanas darba organizēšanu, tagad ir uzticēti Šikores vietniecei. Tas izdarīts, lai novērstu jebkādas šaubas par politisko ietekmi biroja darbībā, kā arī novērstu amatpersonu iespējamos interešu konfliktus – tā apgalvo KNAB. Mediji ziņoja, ka Šikores vīrs pagājušajās Saeimas vēlēšanās ir kandidējis no „Saskaņas” saraksta un pēc tā tapa Šikores iesniegums Streļčenokam. Šikore uzskata, ka šo lūgumu priekšnieks ir izmantojis pret viņu pašu.

“Iesnieguma saturs nebija par kādiem iespējamiem interešu konfliktiem. Tā bija mana emocionāla reakcija uz publiskajā telpā izskanējušu raidījumu, kur es uzskatīju, ka mani apvaino kā profesionāli. Centos ar iesniegumu priekšniekam mēģināt sakārtot šo jautājumu, lai nepieļautu mana vārda izmantošanu ne pārāk labos nolūkos. Ja iesniegumā bija teikts, lai iespēju robežās mani norobežo no lēmumu vai jautājumu risināšanas saistībā ar konkrētu politisko spēku, tad ierobežoja manas tiesības uz pilnīgi visiem lēmumiem, visiem procesiem, kas šajā iestādē var ienākt,” atzīs Šikore.

Pamatojumu vai loģisku izskaidrojumu šādai Streļčenoka rīcībai Šikore neredz, izņemot vienu: tika izmantota iespēja, lai tiktu no viņas vaļā.

Šikore ir gatava arī paust personīgo viedokli par Streļčenoka solīto līdz gada vidum nodot prokuratūrai oligarhu lietu, arī par apgalvojumiem, ka izmeklētāja Baumaņa aiziešana to neaizkavēšot.

“Apšaubu, ka piepildīsies šīs optimistiskās prognozes, tā var paziņot tikai nezinot, vai neizprotot konkrētas lietas nianses,” uzskata Šikore, jo procesa virzītājam, pirmām kārtām, būs jāiedziļinās ļoti apjomīgajā lietā.

KNAB izmeklēšanas spējas apdraudētas

KNAB spēja nākotnē izmeklēt lielas, būtiskas lietas, šobrīd ir apdraudēta – tāds ir ilggadējās priekšnieka vietnieces apkarošanas jomā Jutas Strīķes personīgais viedoklis. Arī viņai oficiālu interviju KNAB sniegt neatļāva. Strīķe pauž bažas, ka pērn sāktais Rīgas apgabaltiesas tiesnešu kriminālprocess, pie kura strādāt apkarotāji sākuši labu laiku pirms rudenī notikušajām kratīšanām, varētu būt pēdējā no lielajām biroja lietām, ja Streļčenoks turpinās vadīt KNAB.

“Kamēr man vēl bija ļauts pildīt priekšnieka vietnieka pienākumus, mēs neapšaubāmi domājām par lielām lietām,” skaidro Strīķe. “Bija iestradnes nozīmīgos virzienos. Arī tāpēc es tiesājos, lai cilvēki varētu pabeigt to, ko bija uzsākuši. Kamēr Streļčenoks vērsās pret mani, viņam nepietika laika vērsties pret citiem. Izsaucot uguni uz sevi es apzinājos, ka cilvēki var pabeigt iesāktos darbus.”

Publiskajā telpā politiķu un KNAB vadības kultivēto viedokli, ka Streļčenokam nākas cīnīties ar darbiniekiem, kas neklausa un negrib pildīt savus pienākumus, Strīķe noraida un piebilst – „vai bezierunu paklausība ir vienīgais no padomju laikiem saglabājies tikums?”

Gan Strīķe, gan vairāki citi KNAB darbinieki pārmet politiķiem ilgstošu nevēlēšanos iedziļināties biroja problēmās, kuras nu ir ļoti ielaistas. KNAB pārraugošā premjerministre Laimdota Straujuma tagad gan ir sasparojusies virzīt jautājumu par Streļčenoka atbilstību amatam uz Saeimu. Tomēr viņa pati atzīst, ka ātrām pārmaiņām neticot – tas izskanēja pirms nedēļas intervijā raidījumā „Krustpunktā”, atzīstot, ka nav risinājuma šim jautājumam.

Premjeres nolemtība izskaidrojama ar to, ka vismaz šobrīd Streļčenoka nomaiņai nav Saeimas vairākuma atbalsta, un nav pārliecības, ka tas mainītos arī tad, ja novērtēšanā KNAB priekšnieks saņemtu viduvēju vai pat sliktu vērtējumu. Tikmēr Strīķe ir pāliecināta – šis ir pēdējais brīdis, kad vēl var glābt KNAB.

“Tagad ir pēdējāis brīdis, kad ir palikuši cilvēki, kuri vēlas sasniegt rezultātu, reāli vēlas kaut ko mainīt, bet tādu cilvēku ar katru mēnesi paliek arvien mazāk. Protams, viņš ir ieplānojis atbrīvoties gan no Šikores, gan Juruša, gan daudziem citiem. Ja viņš no šiem cilvēkiem atbrīvojas, un pusotrs gads ir pietiekams laiks, tas būs pavisam cits KNAB,” secina Strīķe.