Krustpunktā studijā pēc vieniem tiks meklēta atbilde uz jautājumu, kas ir jādara, lai Latvijas pircēji iepērkoties izvēlētos Latvijas nevis citu valstu produkciju. Pēc Krievijas embargo ieviešanas pārtikas precēm ir uzsākta kampaņa "Izvēlies Latvijas preci". Skan skaisti, bet vai ar patriotismu pietiek, lai šādi rīkotos? Studijā Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras eksperts konkurētspējas jautājumos Jānis Butkevičs, Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure, Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis un Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns.

Ģirts Rungainis, jautāts par Latvijas preču izvēli, bilst, ka viņš Latvijas produktus izvēlas jau krietnāku laiku, tas saistīts ar dažādiem apsvērumiem. Kaut vai tāpēc, ka jāēd tas, kas audzēts sezonā un pēc iespējas tuvāk vietai, kur dzīvojam. Viņš arī atzīst ir jāvar izvēlēties Latvijas produktus, jo vietējo preču pārtikas grozs brīžam ir dārgāks. Kopumā ēst kvalitatīvu lokālo produktu nav lētāk.

Ivars Svilāns norāda, ka sabiedrība kopumā ir trūcīga un cilvēki ap 40 procentu pārtikas iegādājas akciju ietvaros. Latvijas preču groza cena ir lielāka, bet tas arī atkarīgs no sezonas.

Par Latvijas preču lielāko cenu Ināra Šure skaidro, ka pētījums parādījis, ka neesam konkurētspējīgi daudzos aspektos, nodokļu veicināšanas sistēma, energoresursi, kas jāpatērē preces ražošanai, vienīgi darbaspēka resursi tuvojas konkurētspējas līmenim Baltijas valstīs. Pašlaik atbalsta mehānismu ir daudz, ka vajadzētu Latvijai līdzināties ar citām valstīm. Akcijas vajadzētu veikt tirdzniecības tīklos tieši Latvijas precēm. Viņa arī skaidro, ka Latvijas ražojumi ir salīdzinoši dārgāki, jo mūsu valstī nav lielražotāju. Nelielā ražotnē to pašu preci near saražot tikpat lēti, kā lielā ražotnē.

Jānis Šolks atzīst, ka piena nozarē lielākais konkurents ir Lietuva. Lietuvā daudz ir līdzīga: abu valstu teritorijas ir līdzīgas, bet Lietuvā dzīvo aptrīs miljoni cilvēku, Latvijā – ap divi miljoni. Lietuvā pienu iegūst trīs reizes vairāk nekā Latvijā un vēl pamanās iepirkt no Latvijas un Lietuvas. Vēsturiski Lietuvā ir trīs lieli piena pārstrādes uzņēmumi, kas katrs pārstrādā pienu tikai nedaudz mazāk nekā visi Latvijas ražotāji kopumā.  Piena savākšana ir Lietuvā efektīvāka un produktu distribūcija ir efektīvākā. Latvija nevarēs būt tikpat konkurētspējīga nozarē. Kā arī tas, ka mums ir daudz mazu uzņēmumu un katrs ir iecienījis savu produktu.

Ģirts Rungainis piekrīt, ja būs uzņēmumu koncentrācija, produkti būs lētāki. Konsolidācija Latvijā notiek daudz lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Šajā ziņā no kaimiņiem atpaliekam par 10 – 15 gadiem. Viņš arī norāda, ka Latvijas piens ir salīdzinoši viens no kvalitatīvākajiem Eiropā, bet lielākoties ražo piena pulveri un industriālo sieru, mēs šo piena kvalitāti degrdējam, ir jāatrod veidi, kā pārdot mūsu piena kvalitāti.

Jānis Butkēvičs iepazīstina ar kampaņu Latvijas labums. Tās būtība ir aicināt cilvēkus aizdomāties, kāpēc izvēlēties tieši Latvijas preci. Tās nav vienkārši darba vietas, tie ir cilvēki, Latvijas cilvēki. Izvēloties Latvijas preci, mēs nodrošinām viņiem darbu un neveicinām viņu aizbraukšanu.  Tas vairāk ir emocionāls vēstījums, primāri vērsts uz pārtikas precēm.

Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka ir jādomā par jaunu tirgu piesaisti, kas nav viegls darbs, bet Krievijas noteiktais embargo ir vairāk aktualizējis šo jautājumu.

„Jāaizmirst par Krieviju, kas imperiālistiski agresīva valsts, tas ir nestabils un neefektīvs tirgus, ir jāstrādā uz pārējo pasauli,” norāda Ģirts Rungainis.