Ceturtdien Krustpunktā kopā ar klausītājiem iztaujājam Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti. Šī ir pusstunda, kurā viņš atbild gan uz raidījuma vadītājas, gan arī klausītāju uzdotajiem jautājumiem.

Domājot par politisko situāciju Latvijā un dažādām norisēm, rodas jautājums:

Vai ir nepieciešama un kāda varētu būt ceturtā Atmoda. Uz ko īsti tā lai tā modina un kas varētu būt realizētājs? - jautā Ojārs Spārītis. Kurš jāmodina un kas būs modinātājs? Pēc atgādinājuma, ka savulaik Ojāram Spārītim piedāvāts kandidēt uz Valsts prezidenta posteni, kad pats būtu varējis lemt par daudziem procesiem valstī, viņš atbild:

Tad, kad man piedāvāja kandidēt, mana intuīcija nebija maldīga ne vienu brīdi. Es sapratu, ka es tur tieku aicināts kā "lielgabalu gaļa". Un mana personālija nebija tā, kurai vajadzētu tikt virzītai šai cīņai. Es būtu varējis aizpildīt kādu laiku šo cīņas lauku, būtu varējis paspēkoties uz skatuves vai viena vai otra ekrāna priekšā, bet, es pieņemu, ka situācija un personālijas bija izlemtas jau iepriekš. To apstiprina "oligarhu sarunas".

Viņš atzīst, ka zinātnes administrēšanā pirms 25 gadiem noticis nopietns lūzums, kuru vērtē kritiski un negatīvi. Toreiz visi gribēja, lai ir kā Eiropā. Lai nebūtu LPSR smakas un lai nebūtu kaut kas tāds, kas mantots no pagājušā laika. Taču šajā pārejas brīdī, domāju, notikusi kāda traģiska kļūda. Tie, kas balsoja, bija no padomju nomenklatūras, kas bija baudījuši  visus labumus.

Un tā - zinātne ir badā kopš 1992. gada. Un šis badināšanas režims nekad nevar valstij dot tādu zinātnes jaudu, lai, šo jaudu pārnesot komercializētā zinātnes produktā, valsts varētu sekmīgi attīstīties ekonomiskā līmenī.