Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Par partiju „Latvijas attīstībai” var teikt, tikko dibināta: gadu veca partija, izaugusi uz biedrības „Latvijas nākotnes forums” bāzes. Neveiksmīgs starts šā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet apņemšanās „attīstīt” labas idejas ja ne tur, tad šeit – veselības aprūpi, izglītību, ekonomiku. 

Partijas kandidāti

Priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu „Latvijas attīstībai” nav gatavojuši profesionāļi, bet viņi paši. Bez Repšes kandidātu sarakstā ir tikai dažas publiski pazīstamas personas – viņa domu un cīņu biedrs Edgars Jaunups, ar kuru kopā kādreiz dibināts „Jaunais laiks”; Rihards Pīks, bijušais kino darbinieks, vēlāk dažādās valdībās no dažādām partijām kultūras un ārlietu ministrs, arī bijušais Eiroparlamenta deputāts; Juris Pūce, nesenais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; Iveta Zalpētere, izbijusi valsts pārvaldes darbiniece, nenovērtēta un, var teikt, padzīta Privatizācijas aģentūras vadītājas amata.

 Nav šajā sarakstā partijas Eiroparlamenta priekšvēlēšanu lokomotīves Andreja Žagara. Viņš esot aizņemts, pārstāvot Latvijas Nacionālo operu Honkongā, tāpat nav šajā sarakstā hokeja zvaigznes Sanda Ozoliņa, kurš uz brīdi bija gatavs saistīt savu dzīvi ar šo politisko spēku, kļūstot par biedrības „Latvijas nākotnes forums” ģenerālsekretāru.

„Es redzu šeit pamatus, uz ko var celt un attīstīt Latvijas nākotni,” Latvijas TV intervijā Ingai Spriņģei norādīja Ozoliņš.

Viņa plāni mainījās, publiski viņš vēlāk atzina, ka nav vēl gatavs politikai. Neko sliktu par Repši un viņa komandu viņš nav teicis.  

Pārsteidzoši daudz sarakstā jaunu cilvēku, kas dzimuši 80. un 90. gados, tātad trīsdesmitgadnieku paaudze, labi izglītota, idejiski iedvesmojusies no sava līdera. Artūrs Toms Plešs ir 22 gadus vecs tiltu būvtehniķis, students, startē ar sesto kārtas numuru Zemgalē:

„Principā tas viss ir ļoti vienkārši, šīs idejas, kuras partija virzīja, sakrita ar manu ideoloģiju un pārliecību, kādai ir jābūt valstij, kādai jāattīstās valstij,” komentē Plešs. Līdzdalība partijas sēdēs radījusi sajūtu, ka „šeit būs iespēja jauniešiem parādīt sevi, attīstīt savu politisko karjeru”. Svarīgākais viņam šķiet, ka atšķirībā no citām partijām, „Latvijas attīstībai” domā, kā naudu nopelnīt, ne pārdalīt.

Piedāvājums un solījumi

„Latvijas attīstībai” priekšvēlēšanu programmā sola nodrošināt ikvienam piekļuvi ārstam bez papildus samaksas, 1100 eiro lielu algu mēnesī skolotājiem, gan tikai sākot no 2018. gada, mikrouzņēmumu nodokli atkal deviņu procentu apmērā, nulles likmi reinvestētai peļņai, tādai, kas ieguldīta atpakaļ uzņēmuma attīstībā, un citas visnotaļ sen gaidītas lietas.

Einars Repše norāda, ka „visas partijas vienā balsī, kaut kādā pilnīgā ietiepībā turpina turēties pie stagnātiska veca, acīmredzami nestrādājoša veselības aprūpes modeļa, pilnīgi ignorējot moderno pasaules pieredzi un kategoriski iebilstot pret mūsu piedāvājumu ieviest Latvijā sākot ar nākamo gadu modernu veselības aprūpes sistēmu”.

Repšes piedāvāto Nīderlandes veselības aprūpes finansēšanas modeli kritizē ne tikai politiskie konkurenti, bet arī eksperti.

„Lielākā problēma, ko paši nīderlandieši arī atzīst, šis modelis ir kļuvis ļoti dārgs. Eiropā šis ir viens no dārgākajiem,” komentē kompānijas KPMG ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

Arī Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka Repšes idejas veselības aprūpē Latvijai ir „pilnīgi garām”, jo Nīderlandē summa uz vienu iedzīvotāju ir četrarpus reizes lielāka. „Atdod šo naudu privātam apdrošinātājam, tad mēs varam runāt tikai par lobismu,” uzskata Apinis.

Katram kāds melnumiņš

Partijas premjera amata kandidāts Juris Pūce vēlreiz atgādina „Latvijas attīstībai” trīs prioritātes – veselība, ekonomika un izglītība un uzskata, ka „mums ir par maz labi atalgotu darba vietu, mums ir jādara viss, lai šādas taptu vairāk. Šo jautājumu var atrisināt, tikai tad, ja palīdzam uzņēmējiem, ne viņiem traucējam”.

Juris Pūce ir dzimis 1980. gadā, ar izcilību pabeidzis maģistra studijas vadības zinību programmā Latvijas Universitātē, ieguvis maģistra grādu arī tiesību zinātnē. No 2010. līdz  2013. gadam bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Zaudējis toreizējā ministra no Reformu partijas Daniela Pavļuta uzticību un arī amatu ministrijā. Viņam tiek pārmests iespējams interešu konflikts, jo viņa sievas firma saņēmusi ziedojumus no būvkompānijām, tajā skaitā no „Re&Re”, kas cēla sabrukušo „Maximu”. Būvniecības nozares politiskā uzraudzība bija Ekonomikas ministrijas un Pūces pārziņā.

Tā saucamie „skeleti” ir arī citu partijas redzamāko darbinieku skapjos. Edgars Jaunups „pa medijiem vazāts” par acīmredzamu dzīvošanu pāri deklarētajiem līdzekļiem, portālā „Kandidāti uz delnas” var lasīt, ka viņš tiek turēts aizdomās saistībā ar sponsoru naudas piesaisti un citām lietām. Tiesībsargājošās iestādes gan nav pret viņu neko uzsākušas, vienīgi Valsts Ieņēmumu dienests veicis privātpersonas auditu.

Krustpunktā redzeslokā savulaik nonāca Iveta Zalpētere, kādreizējā Privatizācijas aģentūras vadītāja. Gan darbinieki, gan nozares ministrs, tolaik Pavļuts, gan eksperti atzina, ka viņa piekopj mobingu un bosingu pret saviem padotajiem. Tika uzsāktas vairākas tiesvedības, viņa zaudēja amatu. Zalpēterei ir ilgstoša pieredze darbā valsts pārvaldē, vadītāji par viņu izsakās atzinīgi, padotie atceras kā „murgu”. Viņa kandidē Rīgā ar trešo kārtas numuru.

Repše – pārāk ekscentrisks

Pats partijas vadītājs Einars Repše visā savā politiķa karjeras laikā „izsaucis ne mazums uguni uz sevi” ar naudas vākšanu personīgi sev, dibinot partiju „Jaunais laiks”, ar milzīgām parādsaistībām, kas bija rakstāmas ar septiņiem cipariem, ar jau partiju reklāmās pieminēto ādas uzvalku, kuru spītīgi atteicās nomainīt pret kaut ko piedienīgāku Ministru prezidenta kārtai,  ar klasisko teicienu „kā var nesolīt”. Pagātnē bijis Latvijas neatkarības kustības organizētājs, leģendārā Latvijas neatkarības cīnītāja Gunāra Astras znots, Gunārs Astra savulaik par Repši teicis: „Īsts vīrs, spēka zars”.

Nekā krimināla vai pat krimināli aizdomīga Repšes darbībās nav – nav zadzis, nav neko iztirgojis pa lēto, nav piesavinājies un uzaudzējis sev „tauku slāni” uz tautas sviedru rēķina. Melnākais traips viņa biogrāfijā varētu būt banka Baltija, būdams Latvijas Bankas prezidents, kurš tolaik uzraudzīja komercbanku darbību, varēja, bet nenosargāja pensionāru „zārka naudu”. Paša Repšes parādsaistības šobrīd tuvojas astoņsimts tūkstošiem eiro. Latvijas TV intervijā, jautāts par līdzekļiem, Repše norāda, ka vēlētāji, ko gribēs zināt, varēs izlasīt viņa amatpersonas deklarācijās. Žurnālistam Gundara Rēderam viņš pārmet, ka „gudri runāt un apvainot, un apmelot cilvēkus ir viena lieta, bet kaut ko reāli izdarīt un arī kļūdīties tā ir cita lieta. Ne katram pietiek mugurkaula un aknas to darīt”.

Valsts ieņēmumu dienestam nav iebildes pret Repšes deklarāciju un viņa finanšu lietas nav saistījušas arī tiesībsargātāju uzmanību. Lieli parādi ir ne vien redzamām valsts amatpersonām, bet arī prokuroriem, tiesnešiem un politiķiem.  Arī Repšes partijas pirmie numuri, izņemot Rihardu Pīku, visi tērē vairāk nekā nopelna un viņu parādsaistības mērāmas simtos tūkstošu. 

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka partijai nav lielas izredzes iekļūt Saeimā.

„Partijā ir ļoti daudz jaunu cilvēku. Varētu teikt, šī partija nes jaunas vēsmas, piedāvā kardināli jaunu politiku. Varbūt. Diemžēl pats Repše ir tas, kas šo partiju nevar iznest šobrīd. Lai arī viņš politikā nav ļoti ilgu laiku, tomēr cilvēkiem nav īpaši pozitīvas atmiņas par Repši. Ne tādā ziņā kā par Kalvīti un Šleseru, kur atmiņas būtu negatīvas. Viņš ir kļuvis kā tāds āksts, viņš ir pārāk ekscentrisks priekš Latvijas,” vērtē politikas zinātņu doktore Simona Gurbo.

Arī ielās sastaptie cilvēki nevērtē atzinīgi Repši un viņa partiju, jo viņš daudz domājis daudz ne tikai par valsti, bet arī sevi.

„Par pašu partiju var teikt, ka to vada harizmātiska personība (..). Personība ir pamanāma un ekscentriska, līdz ar to nav vienaldzīgo” uzskata politikas zinātņu doktors Visvaldis Valtenbergs.